Jūsu jautājums ir saņemts un saglabāts, tas būs redzams, tiklīdz tiks sniegta atbilde
Ja vēlies uzzināt papildus informāciju par alkoholu, tā lietošanas ietekmi uz veselību u.tml., lūdzu, raksti mums. Reizi nedēļā apkoposim iesniegtos jautājumus, un uz tiem mājas lapā atbildēs kompetenti nozares speciālisti.
Jau atbildētie jautājumi.
Kaspars:
Kā var zināt, vai cilvēkam ir problēmas ar alkohola lietošanu, ir atkarība?
Lilita Petermana, narkoloģe:
Visdrošāk – doties uz konsultāciju pie speciālista – narkologa. Atkarības slimībai, tāpat kā jebkurai citai slimībai ir noteikti diagnostiskie kritēriji. Ārsts, izjautājot pacientu, veicot dažādus diagnostiskos testus, varēs noteikt, vai ir problēma, un ja ir, tad cik dziļa tā ir. Bez atkarības pastāv arī riskanta lietošana un epizodiska kaitējoša lietošana.
Dzīvē gan bieži ir tā, ka pats lietotājs problēmas nesaskata vai arī negrib atzīt (to sauc par slimības noliegumu), pirmie parasti ir tuvinieki, ģimenes locekļi, kuri sajūt, ka kaut kas mainās – uzvedība, attiecības, iedibinājusies dzīves kārtība utt. Var mainīties alkohola lietošanas biežums – kļūst arvien biežāka, var mainīties daudzums – iedzeršanas vietā sāk parādīties piedzeršanās, lietotāja uzvedība reibumā var mainīties, "atnāk" paģiras – dažādi veselības traucējumi nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas... Lūk, visu šo konstatēt ir narkologa darbs.
Vienkāršākā alkoholiķa (alkoholatkarīga cilvēka) definīcija skan šādi – alkoholiķis ir cilvēks, kurš dēļ alkohola lietošanas atkārtoti nokļūst sev mokošās situācijās, bet neraugoties uz to, turpina lietošanu. Par ģimeni var teikt līdzīgi- ja ģimenē atkārtoti rodas problēmas (konflikti, strīdi, nepildīti solījumi, veselības problēmas, nauda u.c.) saistītas ar kāda ģimenes locekļa alkohola lietošanu, tad šajā ģimenē ir ienākusi atkarības slimība.
Iveta:
Kā rīkoties, ja tuvinieks pārmērīgi lieto alkoholu, bet pats nevēlas atzīst, ka tā ir atkarība? Kā pierunāt doties ārstēties?
Lilita Petermana, narkoloģe:
Diemžēl, tā ir klasiska situācija - lietotājs nevēlas atzīt lietošanas problēmu, negrib dzirdēt par ārstēšanos, ja nu vēl piekrīt, ka vajadzētu pārtraukt dzeršanu, tad ir pārliecināts, ka tiks pats ar to galā un nekāda palīdzība nav vajadzīga.
Noliegums ir atkarības slimības simptoms (slimības pazīme), kas kalpo pašaizsardzībai. Noliegums ir universāls psihes aizsardzības mehānisms, kas “ieslēdzas” tad, kad ilgākā laikā pastāv bailes, trauksme, bezspēcības sajūta. Slimības sākumā šīs sajūtas parādās reizēm – parasti rokrokā ar kontroles zuduma (piem., gribēja iedzert, bet sanāca piedzerties) reizēm, bet ātri tās kļūst pastāvīgas, un tad, lai sadzīvotu ar tām, nepieciešamas noliegums. Šādā stāvoklī “pierunāt ārstēties” praktiski nav iespējams, ne velti atkarību sauc par “acu, ausu un jūtu slimību”. Kur atkarība, tur līdzatkarība – pārmaiņas tuvinieku emocijās, nervu darbībā, uzvedībā. Izveidojas situācija, kad lietotājs ar savu lietošanu kļūst par centrālo personu un visu pārējo domas, emocijas, rīcība “riņķo” ap viņu, tuvinieku dzīves kļūst neprognozējamas, viss pakārtots lietotājam. Visi domā, kur un kā sameklēt palīdzību, izņemot pašu lietotāju. Kamēr šāds attiecību modelis turpinās, nekas arī nemainīsies – līdzatkarīgie ģimenes locekļi ir lietotāja “stiprā aizmugure”, “drošības spilvens”, kas neļaus nokrist, un atkarīgais to izmanto, vairāk gan tas notiek neapzināti, tāda ir slimības daba. Ko darīt tuviniekiem? Izmainīt pastāvošo attiecību kārtību – pārtraukt raizēties, rūpēties, cerēt, ka sapratīs, novērtēs… tā tas nenotiek.
Pārmaiņas atkarīgā domāšanā notiek tikai un vienīgi tiešā konfrontācijā ar lietošanas negatīvajām sekām. Vienkāršākā recepte – nepalīdzēt neko, padarīt esošu dzīvošanas veidu maksimāli neērtu, ļaut uzņemties pašam atbildību par lietošanas sekām, konsekventi prasīt vienošanos izpildi utml.. Tas nav viegli, tāpēc ieteikums vērsties pēc palīdzības pie speciālista – psihologa, atkarību speciālista vai psihoterapeita, lai rastu zināšanas, prasmes un spēku mainīt savu - līdzatkarīgo uzvedību (t.sk. pierunāšanu iet ārstēties), tas ir efektīvākais ceļš uz pārmaiņām.
Cik drīkst izdzert viskiju 40% dienā, lai tas nekaitētu veselībai?
Vīrietis vecums 30-40. gadi, 1.80 cm un 84.kg.
Lilita Petermana, narkoloģe:
Alkohola patēriņu mēra vienībās; viena vienība atbilst 10 ml tīrā alkohola – etanola. Pieauguša cilvēka organisms to pārstrādā stundas laikā. Šoreiz interesē viskijs – tas pieder stipro alkoholisko dzērienu grupai – vienai devai atbilst 30 grami viskija. Vīriešiem pieļaujamā dienas deva ir 3-4 alkohola vienības dienā - 90-120 ml stiprā alkohola, nepārsniedzot nedēļas limitu 22 devas, turklāt Alkohola lietošanas vadlīnijas rekomendē atturēties no alkohola lietošanas vismaz 3 dienas nedēļā. Ja cilvēks nespēj vairākas dienas iztikt bez alkohola, tad tā jau ir problēma.
Vēl jāatceras, ka šis pieļaujamās devas aprēķinātas balstoties uz fizioloģiju – organisma spējām pārstrādāt alkoholu, svaram un augumam te nav īpašas nozīmes, galveno darbu paveic aknas. Būtiski atcerēties, ka katrs organisms tomēr ir individuāls un pastāv virkne atkarību veicinošu faktoru. Tie dalās 3 grupās – bioloģiskie (ģenētiskie – ar dzimtu, pārmantojamību saistītie – vecāki, vecvecāki – vai kādam bijusi pārmērīga alkohola lietošana vai atkarība, veselība kopumā – vai ir kādi veselības traucējumi, piemēram paaugstināts asinsspiediens, nervozitāte, miega traucējumi); psiholoģiskie – saistīti ar personības attīstību, ģimenes tradīcijām, mikroklimatu – pieaugšanas laikā var veidoties virkne mazvērtības kompleksu – nedrošība, grūtības uzticēties, zems pašvērtējums utml.; sociālie – pieejamība, sabiedriskā doma, sociālais stress un citi. Domājot par patērētā alkohola daudzumu, kas nekaitētu, šie riska faktori jāņem vērā – katras grupas (no minētajām 3) klātesamība samazina “nekaitējošās lietošanas” apjomu par 1/3. Tikpat nozīmīgs ir alkohola lietošanas motīvs – tradicionāli alkohola lietošana ir svētku sastāvdaļa. Ja ir, ko svinēt – varam to darīt, protams, ievērojot robežas – rekomendē ne vairāk par 5 vienībām vienā reizē. Gadījumos, kad alkohols tiek lietots ar citu nolūku, piemēram, atslābināties pēc grūtas dienas, garastāvokļa uzlabošanai vai kāda cita efekta gūšanai – risks saslimt ar atkarības slimību ievērojami paaugstinās.
Signe:
Vīrs katru vakaru izdzer 3-4 alus pudeles.Pats tajā nesaskata problēmu. Saprotu,ka viņš atrodas riska zonā,turklāt, manu pārmetumu dēļ mēdz izdzert alus pudeli "pa kluso" pirms nākšanas mājās. Man tā ir problēma, un tā dzeršana izraisa riebumu, bet vīrs nespēj to saprast. Ko iesākt šādā situācijā?
Lilita Petermana, narkoloģe:
Pēc jūsu sniegtās informācijas nākas secināt, ka riska zona, diemžēl, jau aiz muguras. Bieža lietošana, dzeršana paslepus, apgrūtināta saprašanās, izmaiņas jūsu emocionālajā stāvoklī visdrīzāk liecina, ka jūsu ģimenē ienākusi atkarība. Tas, kas notiek ar jums – tā ir līdzatkarība, izmaiņas lietotājam blakus esošo cilvēku emocijās, jūtās. Līdzatkarības gaitā pamazām galvenais uzmanības fokuss koncentrējas uz lietotāju. Līdzatkarībai ir vairākas stadijas: sākumā vērojams atbalsts, palīdzība, sapratne, sieva cenšas novērst visus iemeslus, kas varētu tikt minēti kā lietošanas iemesli, tālāk seko kontroles fāze – tāpēc sākas dzeršana “pa kluso”, trešā ir bezcerības un izmisuma fāze, kad līdzcilvēkiem rokas nolaižas, jo nekas nelīdz. Kāpēc ir nespēja saprast, ieraudzīt problēmu? Atkarībai raksturīgs noliegums – psihes aizsardzības mehānisms, kurš ieslēdzas, kad lietošana sāk radīt problēmas – ģimenē vai citās jomās. Pašam lietotājam tas nepieciešams, lai izvairītos no diskomforta, jo atkarība jau pamatā ir komforta/labsajūtas sistēmas slimība. Tāpēc nedzird, neredz, arī nejūt. Ko iesākt jums? Pirmkārt, atrast veidu, kā pārtraukt līdzatkarīgo uzvedību – te var palīdzēt līdzatkarīgo pašpalīdzības grupas – Al- Anon (interneta resurss https://alanon.org.lv), otrkārt – meklēt palīdzību sev, lai atgrieztos “normālā dzīvē”. Tāpat būtu vēlams atrast savu psihologu, psihoterapeitu vai atkarību speciālistu. Iedvesmai rekomendēju izlasīt grāmatu “Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām.”, autore – Melodija Bītija, izdevniecība: apgāds “Mansards” sadarbībā ar Ģimenes psiholoģijas centru LĪNA.
Jau atbildētie jautājumi.
Visdrošāk – doties uz konsultāciju pie speciālista – narkologa. Atkarības slimībai, tāpat kā jebkurai citai slimībai ir noteikti diagnostiskie kritēriji. Ārsts, izjautājot pacientu, veicot dažādus diagnostiskos testus, varēs noteikt, vai ir problēma, un ja ir, tad cik dziļa tā ir. Bez atkarības pastāv arī riskanta lietošana un epizodiska kaitējoša lietošana.
Dzīvē gan bieži ir tā, ka pats lietotājs problēmas nesaskata vai arī negrib atzīt (to sauc par slimības noliegumu), pirmie parasti ir tuvinieki, ģimenes locekļi, kuri sajūt, ka kaut kas mainās – uzvedība, attiecības, iedibinājusies dzīves kārtība utt. Var mainīties alkohola lietošanas biežums – kļūst arvien biežāka, var mainīties daudzums – iedzeršanas vietā sāk parādīties piedzeršanās, lietotāja uzvedība reibumā var mainīties, "atnāk" paģiras – dažādi veselības traucējumi nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas... Lūk, visu šo konstatēt ir narkologa darbs.
Vienkāršākā alkoholiķa (alkoholatkarīga cilvēka) definīcija skan šādi – alkoholiķis ir cilvēks, kurš dēļ alkohola lietošanas atkārtoti nokļūst sev mokošās situācijās, bet neraugoties uz to, turpina lietošanu. Par ģimeni var teikt līdzīgi- ja ģimenē atkārtoti rodas problēmas (konflikti, strīdi, nepildīti solījumi, veselības problēmas, nauda u.c.) saistītas ar kāda ģimenes locekļa alkohola lietošanu, tad šajā ģimenē ir ienākusi atkarības slimība.
Diemžēl, tā ir klasiska situācija - lietotājs nevēlas atzīt lietošanas problēmu, negrib dzirdēt par ārstēšanos, ja nu vēl piekrīt, ka vajadzētu pārtraukt dzeršanu, tad ir pārliecināts, ka tiks pats ar to galā un nekāda palīdzība nav vajadzīga.
Noliegums ir atkarības slimības simptoms (slimības pazīme), kas kalpo pašaizsardzībai. Noliegums ir universāls psihes aizsardzības mehānisms, kas “ieslēdzas” tad, kad ilgākā laikā pastāv bailes, trauksme, bezspēcības sajūta. Slimības sākumā šīs sajūtas parādās reizēm – parasti rokrokā ar kontroles zuduma (piem., gribēja iedzert, bet sanāca piedzerties) reizēm, bet ātri tās kļūst pastāvīgas, un tad, lai sadzīvotu ar tām, nepieciešamas noliegums. Šādā stāvoklī “pierunāt ārstēties” praktiski nav iespējams, ne velti atkarību sauc par “acu, ausu un jūtu slimību”. Kur atkarība, tur līdzatkarība – pārmaiņas tuvinieku emocijās, nervu darbībā, uzvedībā. Izveidojas situācija, kad lietotājs ar savu lietošanu kļūst par centrālo personu un visu pārējo domas, emocijas, rīcība “riņķo” ap viņu, tuvinieku dzīves kļūst neprognozējamas, viss pakārtots lietotājam. Visi domā, kur un kā sameklēt palīdzību, izņemot pašu lietotāju. Kamēr šāds attiecību modelis turpinās, nekas arī nemainīsies – līdzatkarīgie ģimenes locekļi ir lietotāja “stiprā aizmugure”, “drošības spilvens”, kas neļaus nokrist, un atkarīgais to izmanto, vairāk gan tas notiek neapzināti, tāda ir slimības daba. Ko darīt tuviniekiem? Izmainīt pastāvošo attiecību kārtību – pārtraukt raizēties, rūpēties, cerēt, ka sapratīs, novērtēs… tā tas nenotiek.
Pārmaiņas atkarīgā domāšanā notiek tikai un vienīgi tiešā konfrontācijā ar lietošanas negatīvajām sekām. Vienkāršākā recepte – nepalīdzēt neko, padarīt esošu dzīvošanas veidu maksimāli neērtu, ļaut uzņemties pašam atbildību par lietošanas sekām, konsekventi prasīt vienošanos izpildi utml.. Tas nav viegli, tāpēc ieteikums vērsties pēc palīdzības pie speciālista – psihologa, atkarību speciālista vai psihoterapeita, lai rastu zināšanas, prasmes un spēku mainīt savu - līdzatkarīgo uzvedību (t.sk. pierunāšanu iet ārstēties), tas ir efektīvākais ceļš uz pārmaiņām.
Atrast veidu, kā pārtraukt līdzatkarīgo uzvedību var palīdzēt līdzatkarīgo pašpalīdzības grupas – Al- Anon. Iedvesmai rekomendēju izlasīt grāmatu “Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām.”, autore – Melodija Bītija, izdevniecība: apgāds “Mansards” sadarbībā ar Ģimenes psiholoģijas centru LĪNA.
Alkohola patēriņu mēra vienībās; viena vienība atbilst 10 ml tīrā alkohola – etanola. Pieauguša cilvēka organisms to pārstrādā stundas laikā. Šoreiz interesē viskijs – tas pieder stipro alkoholisko dzērienu grupai – vienai devai atbilst 30 grami viskija. Vīriešiem pieļaujamā dienas deva ir 3-4 alkohola vienības dienā - 90-120 ml stiprā alkohola, nepārsniedzot nedēļas limitu 22 devas, turklāt Alkohola lietošanas vadlīnijas rekomendē atturēties no alkohola lietošanas vismaz 3 dienas nedēļā. Ja cilvēks nespēj vairākas dienas iztikt bez alkohola, tad tā jau ir problēma.
Vēl jāatceras, ka šis pieļaujamās devas aprēķinātas balstoties uz fizioloģiju – organisma spējām pārstrādāt alkoholu, svaram un augumam te nav īpašas nozīmes, galveno darbu paveic aknas. Būtiski atcerēties, ka katrs organisms tomēr ir individuāls un pastāv virkne atkarību veicinošu faktoru. Tie dalās 3 grupās – bioloģiskie (ģenētiskie – ar dzimtu, pārmantojamību saistītie – vecāki, vecvecāki – vai kādam bijusi pārmērīga alkohola lietošana vai atkarība, veselība kopumā – vai ir kādi veselības traucējumi, piemēram paaugstināts asinsspiediens, nervozitāte, miega traucējumi); psiholoģiskie – saistīti ar personības attīstību, ģimenes tradīcijām, mikroklimatu – pieaugšanas laikā var veidoties virkne mazvērtības kompleksu – nedrošība, grūtības uzticēties, zems pašvērtējums utml.; sociālie – pieejamība, sabiedriskā doma, sociālais stress un citi. Domājot par patērētā alkohola daudzumu, kas nekaitētu, šie riska faktori jāņem vērā – katras grupas (no minētajām 3) klātesamība samazina “nekaitējošās lietošanas” apjomu par 1/3. Tikpat nozīmīgs ir alkohola lietošanas motīvs – tradicionāli alkohola lietošana ir svētku sastāvdaļa. Ja ir, ko svinēt – varam to darīt, protams, ievērojot robežas – rekomendē ne vairāk par 5 vienībām vienā reizē. Gadījumos, kad alkohols tiek lietots ar citu nolūku, piemēram, atslābināties pēc grūtas dienas, garastāvokļa uzlabošanai vai kāda cita efekta gūšanai – risks saslimt ar atkarības slimību ievērojami paaugstinās.