Atkarība no alkohola veidojas pamazām, vairāku gadu garumā, un cilvēks pats to nekad nemana. Tipiskākais alkohola atkarīgā viedoklis par savu dzeršanu ir: “Es to jebkurā brīdī varu pārtraukt”. Tomēr patiesība ir pretēja: alkohola atkarība ir slimība, un, lai to izārstētu, ir nepieciešama palīdzība.

Kāds no augstāk minētajiem simptomiem atbilst tavam draugam vai ģimenes loceklim, un tu vēlies palīdzēt? Tev būs nepieciešama izpratne un iejūtība. Padomā par to, kā tu gribētu, lai ar tevi runā, ja tev būtu pārmērīgas alkohola lietošanas problēmas. Izrādi rūpes, nevis neizpratni vai nosodījumu.

Svarīgi izvēlēties piemērotu brīdi. Jārunā, kad sarunu biedrs nav nomākts un dzēris un kad tu pats esi mierīgs un pārliecināts (nebūs jēgas sākt sarunu brīdī, kad es uzvilcies, jo īpaši par kaut ko, ko dzērumā izdarījis tavs draugs vai ģimenes loceklis). Vēlams, lai tev būtu daudz pieejamās informācijas, ko vari izmantot – lai tu vari ieteikt, kā rīkoties, kur meklēt palīdzību.

Ja pierunāsi cilvēku, par kuru raizējies, meklēt palīdzību, tas jau būs solis ceļā uz dzeršanas paradumu maiņu. Iesaki pasekot līdzi izdzertā alkohola vienībām, pamēģināt pakāpeniski dzert mazāk. Ir jāpanāk, ka problēmu apjauš pats atkarīgais. Tas var prasīt vairāk nekā vienu sarunas reizi. Var gadīties arī tā, ka cilvēks piekrīt tevis teiktajam tikai tādēļ, lai tiktu no tevis vaļā. Esi gatavs tam, ka tev piekritīs, bet nekas nemainīsies!

Ja netiec galā saviem spēkiem – dzeršana turpinās, tā aizvien vairāk iespaido arī tevi – tu izjūti kaunu un vainas apziņu –, ir vērts meklēt palīdzību ārpusē. Aprunājies ar savu ģimenes ārstu vai psihologu, parunā ar draugiem, kam bijusi līdzīga pieredze.