Vecākiem

Vecākiem

Jūsu bērns ir sasniedzis pusaudžu vecumu un sācis biežāk izklaidēties. Jūs vairs nevedat viņu uz/no skolas, ļaujat ar draugiem apmeklēt dažādus pasākumus. Taču nu ir noticis starpgadījums, kad, atnākot no draugu ballītes, jūsu bērns ir manāmi iereibis. Kā šajā gadījumā vispareizāk rīkoties?

Alkohola lietošana Latvijā ir atļauta tikai no 18 gadu vecuma, tomēr realitātē mēdz būt savādāk. Tīņi, vēloties izskatīties un uzvesties kā pieaugušie, bieži vien alkoholiskos dzērienus sāk lietot vēl pirms savas 18 gadu dzimšanas dienas. Tāpat alkohola lietošana var šķist labākais veids kā iekļauties kompānijā un sevi pierādīt.

Tieši šī iemesla dēļ vecākiem ir jāzina, kā ar bērniem runāt par alkoholu. Nepieciešamas pārrunas un sapratne, kā arī adekvāta rīcība.

Katrā ziņā vecāku piemērs bērniem ir ļoti svarīgs. Jūs neiestāstīsiet tīnim, ka dzert ir kaitīgi, ja paši to neievērojat. Jūsu bērnam ir jāzina svarīgākie fakti par alkoholu – ko nozīmē pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana un kā pateikt nē.

Kur rodas problēma?

Ir jāatceras, ka gluži fizioloģiski tīņus alkohols iespaido smagāk nekā pieaugušos. Jaunieši ir augumā mazāki un nav raduši iedzert, līdz ar to viņi apreibst ļoti ātri. Jauniešiem ir strikti aizliegts lietot alkoholu pirms 18 gadu vecuma, diemžēl realitātē pusaudži lieto alkoholu un dara to arvien jaunākā vecumā. 40% Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem norādījuši, ka vismaz reizi ir bijuši piedzērušies. Tāpat 45% aptaujāto atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši alkoholu. Teju trešdaļa respondentu jeb 27% atzinuši, ka puse draugu regulāri lieto alkoholu.

Pēc Lielbritānijā veiktā pētījuma datiem, bērni, kas pirmoreiz alkoholu lietojuši mājās un uzzinājuši par tā negatīvajiem efektiem no vecākiem, ir mazāk tendēti uz pārmērībām nekā tie, kas alkoholu sākuši lietot, eksperimentējot kopā ar vienaudžiem.

Vecāki bieži nezina, kādā vecumā runāt par alkoholu un vēl svarīgāk – kā to darīt? Labā ziņa ir tā, ka vecāku viedoklis bērniem ir svarīgs un labāk par problēmu runāt pēc iespējas agrāk.

Riski

  • Traumēta veselība
    Alkohols arī uz jaunieša veselību atstāj ilgtermiņa iespaidu! Regulāra alkohola lietošana var kļūt par iemeslu smadzeņu bojājumiem, mutes, rīkles vai barības vada vēzim, aknu cirozei, sirds slimībām vai impotencei, kas parādās tikai pieaugot.
  • Pašnāvību risks
    Jaunieši no 15 līdz 24 gadiem salīdzinoši biežāk izdara pašnāvības. Alkohola ķīmiskā iedarbība uz smadzenēm novājina cilvēka spēju kontrolēt savu rīcību, un tā lietošana veicina pašnāvības domu īstenošanu.
  • Gadījuma sakari
    Alkohola iespaidā tīnis ātri zaudē paškontroli, tādēļ ir gatavs darīt lietas, ko skaidrā prātā nekad neatļautos. Tā tīņi var ielaisties seksuālos sakaros neaizsargājoties vai ar gadījuma partneriem.
  • Nozieguma upuri
    Dzērumā tīņi ir īpaši neaizsargāti, tādēļ viegli kļūst par nozieguma upuriem.
  • Likumpārkāpumi
    Tīņiem alkohola reibumā ātri mazinās paškontrole, tādēļ viņi var uzvesties agresīvi un nemotivēti – sākot ar sīko huligānismu, beidzot ar zādzībām.

Ko darīt?

  • Vecāku paraugs ir noteicošais! Ja ģimenē mēdzat lietot alkoholu, arī paši ievērojiet pieļaujamo dienas vienību skaitu (1-2 vienības dienā vīriešiem, 1 sievietēm), citādi neiestāstīsiet savam bērnam, ka pārmērīgi lietot alkoholu ir kaitīgi.
  • Runājiet ar bērniem par alkoholu un dariet to jo ātrāk, jo labāk.
  • Pārmērīgas alkohola lietošanas sekas bieži vien redzamas seriālos, filmās, ziņās un ir aprakstītas presē. Izmantojiet to kā piemēru un ar bērnu pārrunājiet redzēto vai lasīto.
  • Māciet bērnam domāt par drošību – turēties kopā ar draugiem mājupceļā no ballītes, skaļi saukt pēc palīdzības uzbrukuma gadījumā u.tml.
  • Ja jūsu bērns ir piedzēries, neārdieties. Pārrunājiet notikušo nākamajā rītā, ieklausieties, ko viņš saka, mēģiniet izanalizēt situāciju un ieteikt, kā tādos gadījumos rīkoties nākamreiz.