Jūsu bērns ir sasniedzis pusaudža vecumu un kļūst arvien patstāvīgāks. Un tad kādā vakarā, atgriežoties no draugu ballītes, Jūsu pusaudzis `pārrodas mājās acīmredzami iereibis. Vēlme izskatīties pieaugušākiem, iekļauties draugu kompānijā vai pierādīt sevi var kļūt par spēcīgu motivāciju izmēģināt alkoholu. Tīņu vecumā sociālā vide un grupas spiediens bieži vien spēlē lielāku lomu nekā likumi vai veselā saprāta balss. Kā šādā situācijā vispareizāk un visatbildīgāk reaģēt vecākiem?

Vecāku piemērs bērniem ir ļoti svarīgs. Jūs neiestāstīsiet tīnim, ka dzert ir kaitīgi, ja paši lietosit alkoholu nekontrolēti. Jūsu bērnam ir jāzina svarīgākie fakti par alkoholu – ko nozīmē pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana un kā pateikt nē. Pusaudžu organismu alkohols ietekmē daudz spēcīgāk nekā pieaugušos. Jauniešu organisms nav nobriedis, jauniešiem nav pieredzes ar alkoholu, tāpēc apreibšana notiek ātri un var būt bīstama. Alkohols pusaudžiem rada smagas un ilgtermiņa sekas. Tas var bojāt smadzenes, palielināt risku saslimt ar mutes, rīkles un barības vada vēzi, izraisīt aknu cirozi, sirds slimības un nākotnē pat impotenci. Jaunieši alkohola ietekmē biežāk zaudē paškontroli, kļūst impulsīvi un emocionāli nestabili, kas paaugstina pašnāvību risku. Reibumā pusaudži var iesaistīties gadījuma seksuālās attiecībās bez aizsardzības vai ar nejaušiem partneriem. Tāpat viņi kļūst īpaši neaizsargāti un var viegli nonākt noziedznieku mērķos. Paškontroles zudums veicina agresīvu un neapdomīgu rīcību, kas var novest pie huligānisma vai zādzībām.

Gandrīz puse jeb 40% Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem norādījuši, ka vismaz vienu reizi dzīvē ir bijuši piedzērušies. Lielbritānijā veiktā pētījuma dati liecina: bērni, kuri pirmo reizi alkoholu lietojuši mājās un par tā riskiem runājuši ar vecākiem, ir mazāk pakļauti pārmērīgai lietošanai nekā tie, kuri sākuši eksperimentēt kopā ar vienaudžiem.