Sociālās sekas

Sociālās sekas

Pārmērīga alkohola lietošana rada sekas gan pašam lietotājam, gan viņa tuviniekiem, draugiem, darba devējam un valstij kopumā.

  • Pasliktinās attiecības ar tuviniekiem, izirst ģimenes. Pārmērīga alkohola lietošana var pasliktināt vecāku, laulātā un partnera sniegumu. Ir arī citi pārmērīgas alkohola lietošanas aspekti, kas var traucēt būt par pilnvērtīgu ģimenes locekli. Piemēram, bieži vien daudzās kopienās alkohola lietošana galvenokārt notiek ārpus ģimenes un mājām. Šajā gadījumā šādā veidā pavadītais laiks bieži konkurē ar laiku, kas nepieciešams ģimenes dzīves uzturēšanai.
  • Pieaug agresija – uzbrukumi ģimenes locekļiem, kautiņi uz ielas, bērnu ļaunprātīga izmantošana, seksuāli uzbrukumi. Latvijas Veselības ministrijas 2008. gadā veiktais pētījums apliecina, ka 61% vardarbības gadījumu bijis lietots alkohols. 26% gadījumu alkoholu lietojuši abi – gan vardarbības veicējs, gan arī upuris; 21% gadījumu – tikai vardarbības veicējs; 14% gadījumu alkoholu bija lietojis tikai agresijas upuris.
  • Notiek alkohola reibumā izraisīti nelaimes gadījumi, piemēram, ugunsgrēki. Pētījumā par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību Latvijā minēts, ka 2009. gadā no kopējā ugunsgrēkos bojāgājušo skaita gandrīz trešā daļa – 29% – ir bijusi alkohola vai narkotisko vielu ietekmē.
  • Apstājas personības garīgā un emocionālā izaugsme. Piemēram, no 2008. gadā Latvijā reģistrētajiem pirmreizējiem alkohola atkarības slimniekiem lielākā daļa – 64,8% – bija ar vidējo vai speciālo vidējo izglītību. 29,96% bija pamatskolas, 1,04% – nepabeigta pamatskolas izglītība. Tikai 4,2% no pirmreizēji reģistrētajiem alkohola atkarības slimniekiem bija ar augstāko izglītību.
  • Alkohola reibumā tiek pastrādāti noziegumi. 2009. gadā personu skaits, kuras veikušas noziedzīgus nodarījumus alkohola ietekmē, veido 27% no kopējā personu skaita.
  • Samazinās darbaspējas un darba kvalitāte. Notiek nelaimes gadījumi darbā. Piemēram, 2017. gadā Latvijā darba negadījumos alkohola reibumā cieta 13 darbinieki, no tiem 4 darbinieki guva smagas traumas, 6 guva cilvēki traumas, kas klasificējas kā nesmagas, bet bojā gāja trīs cilvēki. Vairāk nekā 80% būvniecības, rūpniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, transporta, sakaru un glabāšanas nozares uzņēmumu uzskata, ka darbinieku alkohola lietošanas rezultātā varētu palielināties traumatisma risks. Visvairāk darba devējus satrauc darba kvalitātes mazināšanās, kļūdu un brāķa parādīšanās darbinieku alkohola lietošanas rezultātā.
  • Auto negadījumi, kuros dzēris autobraucējs apdraud pārējos ceļu satiksmes dalībniekus un gājējus. 2017. gadā alkohola vai apreibinošu vielu ietekmē izraisītos ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 12 cilvēki (2016. gadā – 17), kas ir 8,8% (2016. gadā – 10.8%) no visos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem. Latvijā 2017. gadā alkohola reibumā vadot transportlīdzekli, kopumā aizturēti 3680 vadītāji (2016.gadā attiecīgi – 3839).

    No alkohola reibumā aizturētajiem transportlīdzekļu vadītājiem 38% jeb 1466 vadītāji bija bez autovadītāja tiesībām. No visiem alkohola reibumā aizturētajiem transportlīdzekļu vadītājiem 19% jeb 701 vadītāji aizturēti Rīgā. 2017. gadā 2335 transportlīdzekļu vadītājiem atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmē. Atšķirība starp vadītājiem atņemto tiesību skaitu un aizturēto vadītāju skaitu alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmē ir tāpēc, ka lēmumi ir atcelti vai pieņemtie lēmumi ir apturēti, sakarā ar sūdzību iesniegšanu.