Latvijā vēsturiski ieviesti dažādi pasākumi alkoholisko dzērienu reklāmas un pieejamības ierobežošanai, tomēr alkohola patēriņš sabiedrībā tikai audzis. Trūkst ierobežojumu efektivitātes izvērtēšanas kritēriju, pēc kuriem novērtēt veikto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības veselību. Ieviešot ierobežojumus ierobežojumu pēc, tiek noslogotas uzraugošās iestādes, mazinās valsts budžeta ienākumi un darbaspējīgo nodarbinātība, bet vēlamā ietekme uz sabiedrības labklājību netiek panākta.

Likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīšanas procesā šogad ierosināti kā jauni, tā sabiedrībai jau zināmi alkohola nozares ierobežojumi, kuru efektivitāti pārmērīga alkohola patēriņa samazināšanā nozare vērtē kritiski. Pamatojoties uz pagātnes pieredzi ar līdzīgu vai identisku ierobežojumu sekām, paredzams, ka arī šoreiz tie panāks ēnu ekonomikas un administratīvā sloga pieaugumu, bet ne patēriņa samazinājumu cilvēkiem, kas pārmērīgi lieto alkoholu.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 5% no tiem 77% Latvijas iedzīvotāju, kuri lieto alkoholiskos dzērienus, izdzer teju pusi (45%) visa valstī patērētā alkohola. Ja ar likuma grozījumiem un atbalsta programmām patiesi spētu ietekmēt un izārstēt šos 5% sabiedrības, tad Latvijā būtu mazākais alkoholisko dzērienu patēriņš Eiropā jeb tikai 6,33 litri uz vienu iedzīvotāju gadā. Diemžēl tā vietā, lai valdība un atbildīgās institūcijas koncentrētos uz šo problemātisko 5% izglītošanu un ārstēšanu, valdības pārstāvji piedāvā vispārinošus ierosinājumus, kas, visticamāk, nenesīs vēlamos rezultātus.

Ja ierosināto ierobežojumu efektivitāte šķistu ticama, tad nākamā gada valsts budžetā būtu paredzēts akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums. Tomēr Finanšu ministrija šķietami neprognozē šādu notikumu attīstību. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) biedri ir pārsteigti, redzot, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi nākamā gada budžetu, ierēķinot nevis nodokļu zaudējumu, bet gan ieņēmumu pieaugumu 14 miljonu eiro apmērā. Rodas pretruna atsevišķu Veselības nozares ekspertu paustajai pārliecībai, ka ierobežojumi dos tūlītēju efektu.

Alkohola nozares ierobežojumi: toreiz un tagad

Galvenās aktivitātes alkohola lietošanas ierobežošanā Latvijā vienmēr saistījušās ar reklāmas un pieejamības ierobežošanu. 1999. gadā tika aizliegta stipro alkoholisko dzērienu reklāma, bet 2013. gadā – vides reklāmas, reklāmas izglītības un ārstniecības iestādēs, transportlīdzekļos, uz grāmatu un žurnālu vākiem, kā arī citviet. Savukārt no nākamā gada plānots aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu preses izdevumos un tīmekļvietnēs, saglabājot reklāmas iespēju vietās, kur tiek tirgoti vai ražoti alkoholiskie dzērieni.

Pieejamības ierobežošanai 2002. gadā stājās spēkā aizliegums tirgot stipros alkoholiskos dzērienus nakts stundās no plkst. 22.00 līdz plkst. 08.00. Pēdējās desmitgades laikā tirdzniecība aizliegta sociālās aprūpes, izglītības, valsts un pašvaldību iestādēs, ieviesta personu apliecinoša dokumenta uzrādīšana līdz 25 gadu vecumam. No 2013. līdz 2020. gadam bija aizliegta distances tirdzniecība – alkoholisko dzērienu iegāde internetā. Atkārtojot pagātni, šogad deputāti aicinājuši atgriezties pie distances tirdzniecības aizlieguma, kā arī vēl vairāk ierobežot darba laiku, aizliedzot tirdzniecību svētdienās vai līdz svētdienas plkst. 15.00, kā arī samazinot darba laiku pārējās dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00.

Ierobežojumi nemazina patēriņu

Veselības ministrijas apkopotā statistika par absolūto alkohola patēriņu uz vienu 15 gadus vecu un vecāku Latvijas iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu, liecina, ka par spīti 2013. gadā un arī pēcāk ieviestajiem alkohola reklāmas un pieejamības ierobežojumiem, patēriņš pakāpeniski pieaudzis no 10,4 litriem līdz 12,2 litriem uz iedzīvotāju. “Ja iepriekšējos gados valdības ieviesto ierobežojumu efektivitāte netiek sistemātiski izvērtēta, lai noteiktu, kādi ierobežojumi varētu būt sekmīgāki turpmāk, nav pamata sagaidīt vēlamās izmaiņas Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņā,” uzsver LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Tirdzniecības laika ierobežošana līdz šim nav sekmējusies alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājumā. Covid-19 pandēmijas un nakts tirdzniecības aizlieguma laikā, kad divas nedēļas nevarēja iegādāties alkoholu, pat bija novērojams absolūtā alkohola patēriņa pieaugums, jo cilvēki veidoja alkoholisko dzērienu krājumus. Šobrīd 57% Latvijas iedzīvotāju veido alkohola krājumus1. LANA brīdina, ka ierobežojumu rezultātā rādītājs varētu arī pieaugt, palielinot pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas risku. Pastāv iespēja, ka, ierobežojot alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, saīsināsies arī lauku veikalu darba laiks, kā rezultātā var pieaugt mājās destilēta alkohola brūvēšanas un tirgošanas popularitāte. Alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika saīsināšanas gadījumā LANA ierosina ieviest tirdzniecības laiku no plkst. 10.00 līdz plkst. 22.00. Šāds tirdzniecības laiks mazinātu cilvēku iespējas iegādāties alkoholu pirms darba un būtu kopīgs ar Igauniju, kurā ir zemāks alkoholisko dzērienu patēriņš uz iedzīvotāju nekā Lietuvā.

Alkohola patēriņš sabiedrībā nemazinājās arī interneta tirdzniecības aizlieguma laikā. Latvijā spēkā esošais dubultās vecuma verifikācijas princips – pasūtīšanas un piegādes brīdī – ir visdrošākais Eiropā. Aizliegums Latvijā neapturēs cilvēkus no alkoholisko dzērienu iegādes citu Eiropas Savienības valstu internetveikalos, kuros tirdzniecība nav tik stingri regulēta kā šobrīd Latvijā. Lai mazinātu spontānas iegādes risku, LANA aicina internetveikalos iegādātos dzērienus pircējiem piegādāt ne ātrāk kā 3 stundu laikā no pasūtījuma veikšanas.

Risinājums: ierobežojumu izvērtēšanas standarts 

Bez skaidriem ierobežojumu ietekmes izvērtēšanas kritērijiem nav iespējams ne novērtēt ierobežojumu efektivitāti, ne atbildēt par to trūkumiem. LANA ierosina likumprojektā un to pavadošajos dokumentos ieviest efektivitātes izvērtēšanas kritērijus, kas palīdzētu noteikt, vai ierobežojumiem bijusi ietekme uz pārmērīgu alkohola lietošanu. Daži no LANA ierosinātajiem kritērijiem: cik iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā pārmērīgi lietojuši alkoholiskos dzērienus; pacientu skaits ar F10 pamatdiagnozi; izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēta alkohola toksiskā iedarbība; policijas dati par administratīva rakstura pārkāpumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, kas izdarīti alkohola reibumā un citi. Izvērtējot šos kritērijus, ir svarīgi tos izvērtēt ar tādiem pašiem rādītājiem Lietuvā un Igaunijā, kur ierobežojumi atšķiras, bet alkoholisko dzērienu patēriņa kultūra ir līdzīga.

“Līdzšinējā pieredze liecina, ka aizliegumi nepanāk pārmērīga alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanos. Noturīgas pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret alkohola lietošanu var panākt ar visaptverošu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kas prasa laiku un vairāku atbildīgo pušu iesaisti. Mūsu asociācijas biedri ir pārliecināti, ka skaidri definētām atbildīgajām personām un institūcijām ar likumā noteiktu regularitāti būtu jāizvērtē jebkādi ierobežošanas pasākumi pārmērīga patēriņa izskaušanai. Efektivitātes kritēriju piemērošana un sabiedrības izglītošana par atbildīgu alkohola lietošanu sola pateicīgākus rezultātus alkoholisko dzērienu lietošanas kultūras mainīšanai,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.