Latvijas Alkohola nozares asociācija aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.
“Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams”, vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.
Aktīvi iesaistoties diskusijās par Veselības ministrijas un deputātu sniegtajiem izmaiņu priekšlikumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, LANA jau vairākkārt uzsvērusi, ka būtiski izvērtēt jebkādas izmaiņas sabiedrības veselībā, kuras, iespējams, notikušas likumā ietverto grozījumu rezultātā.
“Mēs esam piedāvājuši konkrētus efektivitātes izvērtēšanas kritērijus. Lūk, daži no LANA piedāvātajiem: cik daudz iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir pārmērīgi lietojuši alkoholiskos dzērienus, izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēta alkohola toksiskā iedarbība, policijas dati par administratīva rakstura pārkāpumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, kas izdarīti alkohola reibumā, pacientu skaits ar F10 pamatdiagnozi. Šie vērtēšanas kritēriji būtu salīdzināmi ar līdzīgiem kritērijiem Lietuvā un Igaunijā. Citu valstu pieredze kādu ierobežojumu iekļaušanā likumā vēl negarantē to, ka arī Latvijā šie ierobežojumi radīs tādu pašu efektu. Tāpēc likumā vai tos pavadošajos noteikumos ir skaidri jādefinē atbildīgās personas un institūcijas, kas likumā ar iepriekš noteiktu regularitāti informētu lēmumpieņēmējus un sabiedrību par sasniegtajiem rezultātiem,” uzsver LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.
Diskusiju fokusā šobrīd ir vēl trīs citi iespējamie likuma grozījumi. LANA viedoklis par tiem ir šāds:
- Par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem. Alkoholisko dzērienu iegādes laika saīsināšana jeb aizliegums iegādāties alkoholiskos dzērienus agri no rīta varētu mazināt to cilvēku skaitu, kas iegādājas alkoholiskos dzērienus pirms darba laika. Lai alkoholisko dzērienu iegādes laiki būtu salāgoti visās Baltijas valstīs, LANA piedāvā likuma redakcijā noteikt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku līdzīgi kā Igaunijā – no plkst. 10.00 līdz plkst. 22.00. Igaunijā ar šādu tirdzniecības laiku ir zemāks alkoholisko dzērienu patēriņš uz iedzīvotāju nekā Lietuvā.
- Par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ir atļauta visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kā arī plaši citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ir daudz stingrāk regulēta nekā iepriekšminētajās valstīs un reģionos; tā paredz dubulto vecuma kontroli – pasūtīšanas un piegādes brīdī. Ieklausoties diskusijas argumentos, LANA aicina atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā tikai ar noteikumu, ja alkoholisko dzērienu piegāde notiek nākamajā dienā pēc pirkuma veikšanas alkoholisko dzērienu tirdzniecības darba laikā. Šāda papildus regulējuma noteikšana izslēdz spontānas iepirkšanās riska iespēju. Tajā pašā laikā LANA aicina neizdalīt atsevišķas dzērienu kategorijas vai uzņēmumus, kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus internetā, jo tas var rezultēties tiesvedībās par likumdošanā noteikto vienlīdzīgo tirdzniecības tiesību nodrošināšanas pārkāpumiem nozarē.
- Par nepieciešamā vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādei. LANA stingri atbalsta alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai likumā noteikto vecumu sasniegušām personām, kategoriski nepieļaujot dzērienu nodošanu nepilngadīgām personām. Ja šobrīd spēkā esošais aizliegums pārdot alkoholu personām, kas jaunākas par 18 gadiem, tiek pārkāpts, valsts tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kur jauniešiem tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni un nekavējoties šādu iespēju likvidēt. LANA aicina vēlreiz argumentēti izvērtēt nepieciešamību mainīt vecuma slieksni alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gadu vecumu, jo likumdevējiem būtu jāatrisina visas ar šo vecuma sliekšņa ieviešanu izrietošās sekas. Ieviešot šādu vecuma slieksni, izveidojas pretrunas, piemēram, ar Darba likumu, jo 18-19 gadus vecs jaunietis var tirgot alkoholu veikalā vai bārā, bet lietot pats to nevar.
“Atbalstot vairākus no ierosinātajiem grozījumiem, vēlamies uzsvērt, ka ir kritiski svarīgi veikt pārdomātus likuma grozījumus, lai izvairītos no bezatbildības par pieņemto lēmumu sekām, nepamatotiem un neizmērāmiem aizliegumiem, kā arī papildus juridiskiem apgrūtinājumiem nozarei. Mēs turpināsim aktīvi un konstruktīvi iesaistīties likumdošanas izmaiņu virzīšanas procesā,” uzsver LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.