Latvijā gandrīz katrs otrais ceļu satiksmes negadījumos cietušais par gūto traumu var “pateikties” dzērājšoferim. Savukārt pasaules statistika rāda, ka ļoti daudzus autovadītājus iegāž tieši vieglais alkohols – alus. Apziņa, ka neko stipru neesi dzēris un tādēļ vari droši braukt, ir mānīga. Kā ir patiesībā?

Automašīnas vadīšana, pat iedzerot nelielu daudzumu alkohola, rada draudus gan savai, gan apkārtējo veselībai un drošībai. Lai sēstos pie stūres, nepieciešama 100% uzmanība, adekvāta domāšana, ātra uztvere un koordinācija, bet alkohola reibumā šīs spējas pavājinās. Un atceries – arī dzēris gājējs ir bīstams!

Ne velti pasaules statistika liecina, ka cilvēkam, kas sēžas pie stūres dzērumā, ir 17 reižu lielāks risks iet bojā ceļu satiksmes negadījumā. Savukārt Lielbritānijā veiktie pētījumi atklāj, ka 48% no ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem gājējiem ir bijuši reibumā.

Dzērumā:

Visvairāk alkohols ietekmē spēju sadalīt uzmanību, piemēram, vienlaikus vērot citus satiksmes dalībniekus un luksofora signālus. Šīs spējas pasliktināšanās ir novērota, ja asinīs ir pat pieļaujamās 0,2 promiles – zemākais alkohola līmenis, kāds daudziem cilvēkiem rodas, izdzerot tikai vienu standarta vienību.

Latvijas likumdošanas noteiktais pieļaujamais alkohola līmenis asinīs autovadītājiem ir – 0,2 promiles autobraucējiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, 0,5 promiles pārējiem.