Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā turpinās skatīt Veselības ministrijas (VM) likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” tālāku izskatīšanu. Likumprojekts, kas izraisīja plašas diskusijas vēl pirms tas vispār bija nonācis uz deputātu galdiem. Tagad rudens sesijā darbs pie tā turpinās un tiek vētīti arvien jauni priekšlikumi. Alkohola lietošanas kultūra Latvijā varētu tiešām būt labāka, tāpat – alkohola patēriņš mazāks. Tomēr ceļi, kā to panākt, ne vienmēr ir orientēti, un pamatoti šī mērķa sasniegšanas virzienā.
Piemēram, kāpēc tik maz runājam par sabiedrības izglītošanu, tā vietā fokusējoties uz vispārējiem aizliegumiem? Kāpēc neliekam skaidrākus kritērijus, kas ļautu izvērtēt ierobežojumu efektivitāti un ietekmi? Kas notiks, ja ierobežojumiem kārtējo reizi efekta nebūs? Vai pēc pāris gadiem turpināsim ar jauniem ierobežojumiem? Esot diskusijā no pirmās dienas, tāpat ikdienā strādājot ar datiem un jaunākajiem pētījumiem šajā jomā, es ne visam, kas priekšlikumos salikts, varu piekrist. Ne visi priekšlikumi izklausās daudzsološi. Ne visi uzlabos situāciju. Daļa pat iespējami radīs nevēlamas sekas sabiedrības veselībai..
Ko “dos” tirdzniecības aizliegums internetā?
Vairāki deputāti ir ierosinājuši aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, lai gan šobrīd izveidotais modelis ar dubulto vecuma verifikāciju – internetā un piegādes brīdī – ir visdrošākais Eiropā. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā atļauta teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tāpēc aizliegums, visticamāk, veicinās iegādi no citām ES valstīm.
Zviedrijas precedents tieši to parāda. Zviedrijā alkohola tirdzniecība ir valsts monopols, tas nozīmē, ka alkoholiskos dzērienus var iegādāties tikai speciālos valstij piederošos veikalos. Šis monopola veikals iesūdzēja tiesā divus interneta veikalus Dānijā, kuri no Dānijas piegādāja alkoholiskos dzērienus uz Zviedriju. Zviedrijas monopoluzņēmums Zviedrijas augstākajā tiesā zaudēja, no kā secinām ka Zviedrijā alkoholu internetā var iegādāties gan no Zviedrijas monopola veikala, gan no citām ES valstīm.
VM likumprojekta priekšlikumu virzīšanas procesā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, atgādināja, ka alkohola tirdzniecība internetā Latvijā tika aizliegta 2013. gadā, tad atkal ar daudz stingrāku regulējumu atļauta 2020. gadā. Zīmīgi, ka 7 gados, kamēr interneta tirdzniecība bija aizliegta, alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā nevis samazinājās, kā varētu gaidīt, bet palielinājās. Nu, kāpēc lai šoreiz būtu citādi?
Turklāt interneta tirdzniecības aizliegums diskriminēs Latvijas mazos alus, sidra un vīna ražotājus, kas ir legāls bizness Latvijā un kuru produkcija vairumā gadījumu nav lielo veikalu sortimentā. Jāatceras, ka mazie ražotāji internetā tirgo proporcionāli lielāku apgrozījuma daļu nekā lielie ražotāji. Tas nozīmē, ka uzņēmumu izaugsme būs tieši atkarīga no lielo veikalu izvēles – iekļaut vai neiekļaut šos dzērienus veikala sortimentā. Var teikt arī citādi – ar vienu roku valsts veicina legālu biznesu, ar otru – to vienkārši faktiski neļauj darīt.
Ko “dos” tirdzniecības laika ierobežošana?
Deputāti piedāvā mainīt alkohola tirdzniecības laiku, piemēram, nosakot aizliegumu tirgot alkoholu svētdienās vispār vai atļaut to tirgot svētdienā līdz plkst. 15.00, kā arī samazināt darba laiku pārējās dienās no plkst. 10.00 līdz 20.00. Šādi ierobežojumi riskē ar vairākām blaknēm.
Tirdzniecības laika ierobežošana negatīvi ietekmēs Latvijas pierobežas tirdzniecībai, jo pircēji no Lietuvas un Igaunijas pārsvarā brauc uz šiem veikaliem brīvdienās, nevis darba dienās. Savukārt iebraucēju reģistrētā patēriņa kritums ietekmēs nodokļu maksājumus valsts budžetā. Šobrīd budžetā nonāk vidēji 70% no iegādātā stiprā alkohola dzēriena cenas. Atgādināšu, ka pērn tīrie akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi no Igaunijas un Lietuvas pierobežu tirdzniecības bija 50 milj. EUR.
Tāpat pastāv iespēja, ka vietējais alkohola patēriņš ne vien nesamazināsies, bet pat pieaugs. Covid-19 pandēmijas un nakts tirdzniecības aizlieguma laikā, kad divas nedēļas nogales nevarēja iegādāties alkoholu, novērojām absolūtā alkohola patēriņa pieaugumu, jo cilvēki veidoja lielākus alkoholisko dzērienu krājumus.
Jebkāds alkohola tirdzniecības specifisks darba laiks samazinās veikalu darba laiku, sinhronizējot to ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumu. Lauku veikali būs mazāki pieejami iedzīvotājiem, bet šāda notikumu attīstība ietekmēs arī mājās destilētā alkohola brūvēšanu un tā tirgošanas palielināšanos. Pircēji biežāk iegādāsies dzērienus bāros līdzņemšanai, kā arī veidos alkohola krājumus, kā to dara jau 57% Latvijas iedzīvotāju1. Ar ierosinātajiem tirdzniecības laika ierobežojumiem palielinām iespējamību, ka arvien vairāk cilvēku varētu patērēt alkoholu pārmērīgā daudzumā.
Ko “dos” papildus ierobežojumi?
VM piedāvā jaunu tirdzniecības ierobežojumu – ja kādā komplektā vai pakā viena jebkāda alkoholiskā dzēriena cena ir fiksēta, piemēram, 6 vienības maksā 6 EUR kopā, tad viena vienība atsevišķi plauktā nedrīkst būt dārgāka par šo vienas vienības cenu pakā jeb 1 EUR. Pirmkārt, šāds priekšlikums ir plaši interpretējams un viegli apejams, otrkārt, tādējādi tirgotājam un kontrolējošām iestādēm tiktu uzlikts jauns administratīvais un kontroles slogs. Vai tiešām tas, ka kāds staigās gar alkohola plauktiem un pārbaudīs cenas, veicinās patēriņa mazināšanos un kultūras uzlabošanos? Šis liekas absurdi. Citi piedāvātie grozījumi paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un pieejamību, kā arī noteikt papildu prasības marķējumā. Ar daļu priekšlikumu saistāmie ieguvumi sabiedrībai ir skaidri. PET pudeļu ierobežošana mazina nozares radītā piesārņojuma iespējamību. Vērtīgs šķiet arī ierosinājums marķējumā iekļaut brīdinājuma piktogrammas, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu.
Domāju, ka ikvienu no mums vieno vēlēšanās uzlabot alkoholisko dzērienu patēriņa kultūru. Tomēr Latvijas un ārvalstu līdzšinējā pieredze nedara cerīgu, ka vairums ierosinātie ierobežojumi tik tiešām panāks nepieciešamās izmaiņas. Tikai apzinoties mērķus, ko vēlamies sasniegt un to, kā to izdarīt, varam attīstīt īstenojamu plānu situācijas uzlabošanai. LANA vārdā aicinu atkārtoti izvērtēt nozares piedāvātos argumentus, lai jebkādām likuma izmaiņām būtu galvenokārt pozitīva ietekme uz sabiedrības labklājību
1 LANA veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja 2021. gadā (Norstat)