Drīzumā dienaskārtībā atgriezīsies likumprojekts par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Kamēr Saeimā noritēja diskusijas par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumiem un to pamatotību, līdzšinējā tirdzniecības kārtība palika nemainīga, taču absolūtā alkohola patēriņš 2023.gadā samazinājās par 3,2%.

Kamēr Saeimā tiek virzīti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā samazinājās. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) veiktie aprēķini par absolūtā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem liecina: novērojams patēriņa samazinājums gan ieskaitot, gan atrēķinot pierobežas tirdzniecību.

Latvijas pierobežā pārdoto alkoholisko dzērienu apjomu atsevišķi neatdalot no Latvijas iedzīvotāju kopējā patēriņa, 2023.gadā iegādātais alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies līdz 12,58 litriem uz iedzīvotāju, salīdzinot ar 2022.gadā reģistrētajiem 13,05l. Ņemot vērā LANA pieejamos datus, aptuveni 12% tīrā alkohola pārdots Igaunijas un Lietuvas pierobežā. Atrēķinot pierobežas tirdzniecību no kopējā patēriņa, Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš 2022.gadā bija 11,49 litri uz iedzīvotāju. 2023.gadā patēriņa īpatsvars pierobežā pēc LANA aplēsēm palika nemainīgs, tādējādi Latvijas iekšējais patēriņš 2023.gadā bija apmēram 11,07 litru uz vienu 15+ iedzīvotāju.

“Alkohola patēriņa samazināšanās Latvijā 2023.gadā atkārtoti apliecina, ka patēriņš mainās neatkarīgi no jaunu tirdzniecību ierobežojošu pasākumu ieviešanas. Pagājušajā gadā lielāku ietekmi uz patēriņa samazinājumu, domājams, atstāja augstā inflācija un lielās Euribor likmes, kas būtiski samazināja iedzīvotāju pirktspēju. Turklāt Eiropas valstu pieredzes pētījumā secināts: regulējuma politika, kas vērsta uz sabiedrības kopējā alkohola patēriņa samazināšanu nav saistīta ar pārmērīga patēriņa uzvedības maiņu. Apzinoties šo likumsakarību, ierobežojumu ieviešanas gadījumā rosinu izstrādāt to efektivitātes mērīšanas kritērijus. Kritēriju trūkums šobrīd liedz iespēju paredzēt, vai un kā ierobežojumi varētu ietekmēt pārmērīgu alkohola patēriņu sabiedrībā. Tagadējos apstākļos spējam paredzēt tikai nevēlamās sekas uz valsts ekonomiku. Lai veidotu atbildīgu alkohola lietošanas kultūru, jāvadās pēc datiem, nevis pieņēmumiem,” komentē LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.