Jaunākie Valsts ieņēmuma dienest dati (VID), kas regulāri uzskaita un analizē patērēto (lasi: pārdoto) absolūtā alkohola daudzumu Latvijā, rāda, ka absolūtā (tīrā) alkohola patēriņš Latvijā 2024. gadā ir par 6,3% zemāks nekā 2022. gadā un par 3,2% zemāks nekā 2023. gadā. Vienlaikus dati parādā, ka 2024. gadā par 3%, pieauga alus patēriņš, bet pārējo alkoholisko dzērienu patēriņš samazinājās par 5% attiecībā pret 2023. gadu un 6,7% attiecībā pret 2022. gadu.
Kopumā Latvijā vairāku iestāžu pieejamie dati [1] par alkohola patēriņu parāda, ka laika posmā no 2002. – 2022. gadam par gandrīz 20% ir samazinājies to cilvēku skaits sabiedrībā, kas vienā alkohola lietošanas reizē izdzer vismaz 6 alkohola vienības [2] jeb nonāk vidēji smaga alkohola reibumā. 2002. gadā uz jautājumu “cik bieži pēdējā gada jūs lietojāt sešas alkohola devas uzreiz” atbildi “nekad” izvēlējās 25,9 % vīriešu un 55,9% sieviešu (kopā uz šo jautājumu atbildi “nekad” izvēlējās 42,8 % respondentu) [3], bet 2022. gadā šo atbildi izvēlējās jau 47 % vīriešu un 78,4 % sieviešu (kopā uz šo jautājumu atbildi “nekad” izvēlējās 63,5 % respondentu) [4] – skat. datu tabulas informācijas medijiem Pielikumā. Analizējot šos datus pa vecuma grupām, var redzēt, ka tieši vecuma grupā 15-24 gadi pieaug to respondentu skaits, kuri saka, ka nekad nav vienā reizē lietojuši tādu alkohola daudzumu – ja 2002. gadā tie bija 36,1 % vīriešu un 52,6 % sieviešu, tad 2022. gadā jau tie ir 55,6 % vīriešu un 73,5 % sieviešu šajā vecuma grupā.
“Ja skatāmies uz alkohola patēriņa izmaiņām Latvijā, ņemot vērā nelegālā alkohola apjomu tirgū, pierobežas alkohola tirdzniecības apjomu, akcīzes nodokļa izmaiņas, tad redzam, ka faktiskais tirgū pieejamais alkohola apjoms, piemēram, 2010. un 2015. gadā bija lielāks nekā to parāda oficiālā statistika. Tāpēc runāt par izteikti strauju alkohola patēriņa kāpumu laika posmā no 2010. – 2018. gadam nav korekti. Dati tikai parāda to, ka iepriekš nelegāli pieejamais alkohols, par ko netika maksāti nodokļi, tika legalizēts. Dati rāda, ka kopš 2018. gada alkohola patēriņš samazinās, savukārt 2022. gada kāpums varētu būt saistīts ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem un Covid 19 pandēmijas izraisīto nestabilitāti un pārmaiņām sabiedrības dzīvē. Vienlaikus būtiski ir tas, ka samazinās pārmērīga alkohola lietošana Latvijā”, uzsver Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.
LANA apkopotie dati rāda, ka, piemēram, 2011. gadā faktiskais alkohola patēriņš ir bijis 11,51 l, 2015. gadā – 11,83 l, bet 2024. gadā tas ir 10,78 l jeb par 9% mazāk. Kopumā attēlā iezīmēta zilās krāsas līnija rāda noturīgu patērētā alkohola apjoma samazinājumu. Lasot šos datus, svarīgi atcerēties, ka tie parāda patēriņam nodoto, nevis izdzerto alkohola apjomu.
Vienlaikus LANA saglabā savu pozīciju par to, ka tikai vispusīgs un integrēts skatījums uz pārmērīgas alkohola lietošanas ierobežošanu, kā arī regulāri mērījumi par ieviesto ierobežojumu efektivitāti nesīs ilgtermiņa panākumus.
[1] Valsts ieņēmumu dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī citu iestāžu dati, kas uzskaita un analizē pārdošanai nodoto, pārdoto un lietoto alkoholu Latvijā.
[2] Sešas alkohola devas jeb 60 grami absolūtā alkohola ir 1,5 litri alus vai nepilna pudele vīna (600 ml) vai 180 ml degvīna. Vairāk par alkohola vienībām skat. https://www.atbildigi.lv/alkohola-vienibas/
[3] “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2002”, 2003. Veselības veicināšanas centrs, Kansanterveyslaitos. https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2002_0.pdf/latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums-2002_0.pdf
[4] “Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā 2022. gadā. Tematiskais ziņojums”. Slimību Profilakses un kontroles centrs, 2023. https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19938/download?attachment