Mūsu attiecības ar alkoholu un uzvedību saskarsmē ar to ievērojami ietekmē laikmetam un reģionam raksturīgā alkohola lietošanas kultūra – sabiedrībā valdošo vērtību, gaidu, attieksmju un paradumu kopums.[1] Praksē tie ir rakstīti un nerakstīti likumi, kas ierobežo nevēlamu rīcību un vedina uz “pareizā” ceļa. Alkohola kultūras izziņas ceļi ved uz Itāliju, kur uz noturīgu alkohola lietošanas tradīciju fona notikušas ievērojamas alkohola patēriņa izmaiņas.
Itālija! Vīni! Saule! Šis simboliskais apvienojums Latvijas iedzīvotājam, iespējams, uzbur ainu par vīna glāzes baudīšanu no paaudzes paaudzē nodotas vīna darītavas pagrabā vai pie ģimenes vakariņām ar skatu uz vīndārzu. Dati par alkohola patēriņa tendencēm Itālijā kliedē šo krāšņo vizualizāciju. Izrādās, pēdējo piecdesmit gadu laikā alkohola patēriņš Itālijā samazinājies vairāk kā citviet Eiropā, turklāt visvairāk krities tieši uz iedzīvotāju patērētais vīna apjoms – līdz 2005. gadam vīna patēriņš bija krities par 69%,[2] bet nākamajā desmitgadē tas samazinājās par vēl 31%.[3] Samazinājusies arī ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistītās aknu cirozes izplatība.[4]
Ko tieši itāļi dara citādi un ko mēs varam no tā mācīties?
Ģimenes loma attieksmes veidošanā
Itālijas kultūrā valdošo ģimeniskuma principu[5] varam pretstatīt skandināvu un angliski runājošo valstu iedzīvotāju individuālismam. Atšķirīgās domāšanas shēma ietekmē arī attieksmi pret alkoholu. Ja Somijā jaunieši pirmoreiz pamēģina alkoholu slepus no vecākiem, draugu lokā, tad Itālijā joprojām gana bieži pirmā saskarsme ar alkoholu notiek ģimenē.
Jaunieši Itālijā, atšķirībā no Somijas[6] un ASV[7] jaunatnes, ģimenes māju pamet vēlāk, līdz ar to vecāki ilgāk uzņemas izglītotāja un parauga lomu.[8] Neformāla izglītošana par atbildīgas alkohola lietošanas etiķeti Itālijā ir paaudzes vienojoša tradīcija. Pētījumi liecina, ka itāļu jaunatnei ir padziļinātāka izpratne par atbildīgu alkohola lietošanu nekā citu Eiropas valstu jauniešiem, iespējams, tāpēc, ka padomus gūst no pieaugušajiem, nevis vienaudžiem.[9] Turklāt, itāļi alkohola lietošanu biežāk skata kontekstā ar citu cilvēku vērtējumu, nevis kā indivīda vēlmi vai personīgu trūkumu alkohola atkarības gadījumā. Kolektīvās vienotības un atbildības apziņa attur no alkohola patērēšanas pārmērīgos apjomos vai vienatnē.[10]
Mērenības nozīme
Atšķirīgs mēdz būt arī alkohola lietošanas nolūks un konteksts. Ziemeļvalstīs un angliski runājošās valstīs mērenība tiek ievērota retāk, jo alkohola lietošana notiek retāk – nedēļas nogalēs un svētkos.[11] Stipra reibuma stāvokli itāļi vērtē negatīvāk nekā ziemeļvalstu pārstāvji,[12] kuriem šī stāvokļa sasniegšana pat mēdz būt iedzeršanas mērķis.[13] Itālijā pārmērīgas epizodiskas alkohola lietošanas rādītājs ir viens no zemākajiem ES valstu vidū – 5%.[14]
Izpratne par to, kad, kur un kā labāk lietot alkoholisko dzērienus itāļi apgūst ģimenes ikdienas gaitās, jo vīna un citu alkoholisko dzērienu lietošana Itālijā joprojām cieši saistīta ar maltīšu ieturēšanu. Gados jaunāki la dolce vita cienītāji pirms maltītes bauda aperitīvu,[15] bet liela daļa sieviešu joprojām mēreni lieto vīnu maltīšu laikā atmosfēras uzlabošanai un ēdiena garšas nianšu izcelšanai.[16] Tikmēr, piemēram, ASV alkohola kombinēšanu ar ēdienu novērosiet galvenokārt reibuma mazināšanai. Nav noliedzams, ka kultūras internacionalizācijas ietekmē arvien vairāk itāļu jauniešu izvēlas patērēt arī alu un stipros alkoholiskos dzērienus un vairāk alkohola lietot nedēļas nogalēs,[17] tomēr mērenības vērtība palikusi nemainīga.
Kāpēc Itālijā samazinājies alkohola patēriņš?
Pakāpenisku kultūras maiņu sabiedrības un indivīda līmenī tieši un netieši ietekmē dažādi faktori. Vērienīgo alkohola patēriņa kritumu pamatošana ar alkohola pārdošanu un patērēšanu ierobežojošiem likumprojektiem, nodokļu pieaugumu un preventīviem pasākumiem būtu mēģinājums savārstīt vienkāršotu cēloņsakarību. Kritums bijis manāms jau divas desmitgades pirms vērienīgu politisku programmu izstrādes 80. gadu izskaņā.[18]
Pētnieki lēš, ka neparedzēta ietekme bijusi darba kultūras maiņai. Mūsdienās pusdienas tiek ieturētas darba vietā, līdz ar to vairums cilvēku alkoholu lietos tikai ar vakariņām.[19] Turklāt, sākot ar 80. gadiem, popularitāti guva veselīga dzīvesveida principi.[20] Lai gan šīs tendences atstājušas iespaidu uz itāļu alkohola kultūrai un tradīciju nodošanai tik nozīmīgo rituālu alkohola lietošanu apvienot ar dienišķām ēdienreizēm, interesanti, ka jauniešu iepazīstināšana ar alkohola lietošanas kultūru joprojām noris ģimenē.[21]
Šīs pieejas noturība, iespējams, norāda, ka itāļi apzinās sociālās mācīšanās ietekmi uz kopīgas kultūras veidošanu. Atdarinot mums svarīgu personu uzvedību, apgūstam, kā vēlams rīkoties dažādās situācijās.[22] Tava attieksme un rīcība ietekmē ne vien tavas, bet arī citu attiecības ar alkoholu. Izmaiņas alkohola lietošanas kultūrā sākas ar katru no mums. Vai zini, kā rīkoties atbildīgi?
Pārbaudi savas zināšanas par atbildīgu alkoholisko dzērienu lietošanu: https://www.atbildigi.lv/tests/
[1] Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
[2] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[3] Asciutto et al. (2016). https://academic.oup.com/alcalc/article/51/3/347/2888209
[4] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[5] Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
[6] Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
[7] Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
[8] Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
[9] Hellman et al. (2010), citēts no Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
[10] Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
[11] Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
[12] Rolando un Beccaria (2018). https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/1354571X.2017.1409539
[13] Aresi et al. (2019). https://iaap-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/aphw.12181
[14] OECD (2022). https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/health-at-a-glance-europe-2022_507433b0-en
[15] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[16] Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
[17] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[18] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[19] Asciutto et al. (2016). https://academic.oup.com/alcalc/article/51/3/347/2888209
[20] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[21] Allamani, Beccaria un Voller (2010). https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/145507251002700504
[22] Cox un Klinger (2022). https://psycnet.apa.org/record/2022-63029-000
Dizains un foto: Delfi Brand Studio