Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 35 gadiem kļuvuši informētāki par atbildīgu alkohola lietošanu, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un pētījumu uzņēmuma Norstat veiktās aptaujas dati. 46 % aptaujas respondentu norādīja, ka seko līdzi savam alkoholisko dzērienu patēriņam, kā arī ir informēti par to, kāds ir pieļaujamais alkohola patēriņš ikdienā, lai nekaitētu savai veselībai.

LANA sociālās atbildības aktivitāšu ietvaros kopā ar Norstat šī gada augustā un oktobrī veica aptauju, lai apzinātu un monitorētu Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem alkohola lietošanas paradumus. Aptaujas dati ļauj ielūkoties konkrētās vecuma grupas paradumu tendencēs un fiksēt izmaiņas, ja tādas novērojamas.

25 % respondentu norādīja, ka seko līdzi savam alkoholisko dzērienu patēriņam, taču nav informēti par to, kāds ir pieļaujamais alkohola patēriņš ikdienā, lai nekaitētu savai veselībai. 19 % respondentu neseko līdzi savam alkohola patēriņam, taču ir informēti par pieļaujamo alkoholisko dzērienu patēriņu ikdienā, lai nekaitētu veselībai. 46 % aptaujāto gan seko līdzi alkohola patēriņam, gan ir informēti par pieļaujamo patēriņu, savukārt 10 % aptaujāto respondentu norādīja, ka viņi neseko līdzi savam alkoholisko dzērienu patēriņam un nav informēti par pieļaujamo alkohola lietošanas patēriņu ikdienā.

Salīdzinot augusta un oktobra aptaujas datus, var secināt, ka šajā laikā posmā pieaudzis to respondentu skaits, kas ir informēti par nedēļā ieteicamo alkoholu saturošo dzērienu vienību skaitu sievietēm un vīriešiem. Augustā par šo bija informēti 38 % respondentu, savukārt oktobrī – 46 %. Viena alkohola vienība atbilst 12g tīra alkohola, kas ir, piemēram, 1 alus bundža (330 ml, 4,7 % stiprums, satur 12,3 g tīra alkohola), 1 glāze vīna (140 ml, 11 % stiprums, satur 12,2 g tīra alkohola) vai 1 glāzīte stiprā alkohola (40 ml, 40 % stiprums, satur 12,6 g tīra alkohola).

“Septembrī un oktobrī sociālo mediju vidē tika aktivizēta LANA sociālās atbildības kampaņa ar mērķi izglītot par atbildīgu alkohola lietošanu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Kā liecina aptaujas dati, ar reklāmas un citu materiālu palīdzību mums ir izdevies sasniegt mērķauditoriju un atgādināt par atbildīgu alkoholisko dzērienu lietošanu, īpaši par pieļaujamām vienībām dienā un nedēļā. Tostarp, aptaujājot respondentus, secināts, ka, salīdzinot ar augustu, kad par LANA aktivitātēm vietnē “Instagram” bija informēti vien 9 % respondentu, oktobra izskaņā par šo bija informēti jau 15 % aptaujāto respondentu,” stāsta Dāvis Vītols, LANA izpilddirektors.

Analizējot alkohola lietošanas paradumus un domājot par ieradumu maiņu, varam salīdzināt divos mērījumos iegūtos datus:

  • oktobrī 37 % respondentu norādīja, ka ir domājuši par saviem alkohola lietošanas paradumiem un noteikti vēlētos alkoholu lietot mazāk un atbildīgāk (augustā šādi atbildēja 35 % respondentu),
  • 14 % ir domājuši par šo, taču neko neplāno mainīt (augustā šādi atbildēja 11 % respondentu),
  • 40 % respondentu par šo nav domājuši un neko neplāno mainīt (augustā šādi atbildēja 48 % respondentu).
  • savukārt 9 % par šo nav domājuši, taču iespējams, ka nāksies šim jautājumam pievērsties un mainīt ieradumus (augustā šādi atbildēja 6 %).

“Cilvēkiem patīk, ja viņi var saņemt iluzoru tūlītēju situācijas vai problēmas risinājumu, piemēram, lietojot alkoholu, aizmirst par savām problēmām darbā un atkal justies labi. Taču tā ir izvairīga uzvedība, kas noved pie lielākām grūtībām. Aptaujas dati rāda, ka joprojām liela daļa sabiedrības nedomā par saviem alkohola lietošanas paradumiem un neplāno tos mainīt. Tas kārtējo reizi apliecina, ka cilvēki bieži nav gatavi domāt par metodēm un risinājumiem, kas palīdzētu rūpēties par labsajūtu ilgtermiņā. Visbiežāk nevēlēšanās mainīt savus ieradumus saistāma ar to, ka mēs nespējam konkrēto problēmu attiecināt uz sevi, līdz ar to neredzam iemeslu, kāpēc ko vajadzētu mainīt,” stāsta Anastasija Pušņakova, klīniskā un veselības psiholoģe. “Atteikšanās no alkohola vai atbildīga alkohola lietošana prasa attīstīt un vairot motivāciju un gribasspēku, izvirzīt mērķus un apgūt adaptīvus uzvedības modeļus, kā, piemēram, stresa mazināšanas paņēmienus. Mainīšanās prasa laika resursus, kas mūsu ikdienas straujajā ritmā lielākajai daļai kļūst par grūti izpildāmu uzdevumu, tāpēc arī cilvēki maz domā par saviem ieradumiem un tos nemaina.”

Vaicājot par to, vai pirms alkoholisko dzērienu lietošanas parasti nolemj, cik daudz alkohola patērēs, 44 % aptaujāto respondentu norādījuši, ka vienmēr pirms alkohola lietošanas jau iepriekš nolemj, cik daudz izdzers un kad būtu nepieciešams apstāties. 30 % norādīja, ka tā dara tikai dažreiz, savukārt 22 % tā nekad nedara. Tostarp 39 % respondentu bieži vien laikā, kad lieto alkoholiskos dzērienus, pamīšus lieto arī ūdeni (augustā 37 %). 32 % to dara tikai dažreiz (augustā 31 %). Savukārt 20 % uzskata, ka šāda pieeja nav domāta viņiem (augustā 20 %), un 10 % atzina, ka nekad tā nedara (augustā 12 %).

“Atbildīga alkoholisko dzērienu lietošana ir komplekss jēdziens, kas aptver vairāk nekā tikai informāciju par ieteicamo alkohola vienību skaitu dienā vai nedēļā. Tās ir vadlīnijas, kas aicina alkoholu lietot pārdomāti, izsverot visas iespējas un potenciālos iznākumus, kā, piemēram, ballītē lietot tikai viena veida alkoholiskos dzērienus, ievērot noteiktu alkoholisko dzērienu vienību skaitu dienā, kā arī paralēli alkoholiskajiem dzērieniem lietot ūdeni. Tāpēc apņemšanās jau vakara sākumā noteikt savu limitu ir ļoti apsveicama un ir liels solis pretī atbildīgai alkohola lietošanai,” skaidro Dāvis Vītols.

 

 

*Pētījumi veikti sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat 2021. gada augustā un oktobrī, aptaujājot 701 un 703 respondentus vecumā no 18 līdz 35 gadiem.