Palīdzība

Atkarība no alkohola veidojas pamazām, vairāku gadu garumā, un cilvēks pats to nekad nemana. Tipiskākais alkohola atkarīgā viedoklis par savu dzeršanu ir: „Es to jebkurā brīdī varu pārtraukt.” Tomēr patiesība ir pretēja: alkohola atkarība ir slimība, un, lai to izārstētu, ir nepieciešama palīdzība.

Kā zināt, ka problēma ir nopietna?

  • Pieaug alkohola devas. Vienu vīna glāzi vakarā pēc darba pakāpeniski nomaina aizvien lielāks tilpums, līdz pat pudelei un vairāk. Cilvēks arvien labāk panes aizvien vairāk alkohola.
  • Nepieciešamība “lāpīties”. Veselam cilvēkam otra rītā nav nepieciešams lietot alkoholiskos dzērienus, lai uzlabotu pašsajūtu.
  • Zaudēta kontrole. Cilvēks pats nemana, kā piedzeras.
  • Atmiņas zudumi. 
  • Atkārtoti neveiksmīgi mēģinājumi dzert mazāk. 
  • Nepatikšanas, ko izraisījusi alkohola lietošana – braukšana reibumā, kļūdas darbā, kautiņi. 
  • Depresīvs noskaņojums. 
  • Alkohola lietošana pēc reibumā radītām nepatikšanām, lai „aizskalotu” bēdas.

 

Kā rīkoties

Kāds no šiem simptomiem atbilst tavam draugam vai ģimenes loceklim, un tu vēlies palīdzēt? Tev būs nepieciešama izpratne un iejūtība. Padomā par to, kā tu gribētu, lai ar tevi runā, ja tev būtu dzeršanas problēmas. Izrādi rūpes, nevis neizpratni vai nosodījumu.

Lieto pozitīvu valodu:

„Esmu ievērojis, ka tu vairs neesi tik labā noskaņojumā, kopš vairāk dzer. Tu neesi tāds cilvēks, ko pazinu. Negribu tevi apvainot, vienkārši raizējos.” „Es domāju, tava veselība uzlabotos, ja tu pamēģinātu dzert drusku mazāk.” „Skatos, tu vairs tik daudz nesporto.” „Manuprāt, tu juties / izskatījies labāk, kad gāji uz jogu / futbola treniņiem utt.”

Pilnīgi noteikti nedrīkst skarbi kritizēt, izteikt apsūdzošus spriedumus:

„Tu taču tik daudz dzer, tu esi alkoholiķis!”Un kad sarunu biedrs šo faktu noliedz, vēl uzstājīgi bakstīt ar pirkstu krūtīs, sakot: „Nē, esi gan!”

Labāk uzdot atvērtus jautājumus:

„Esmu ievērojis, ka tu dzer vairāk, ko tu pats par to domā?”, nevis jautāt: „Kā tev liekas, tev nav problēmas ar dzeršanu?”  

 

Kā sagatavoties

Svarīgi izvēlēties piemērotu brīdi. Jārunā, kad sarunu biedrs nav nomākts un dzēris un kad tu pats esi mierīgs un pārliecināts (nebūs jēgas sākt sarunu brīdī, kad es uzvilcies, jo īpaši par kaut ko, ko dzērumā izdarījis tavs draugs vai ģimenes loceklis). Vēlams, lai tev būtu daudz pieejamās informācijas, ko vari izmantot – lai tu vari ieteikt, kā rīkoties, kur meklēt palīdzību.

Ja pierunāsi cilvēku, par kuru raizējies, meklēt palīdzību, tas jau būs solis ceļā uz dzeršanas paradumu maiņu. Iesaki pasekot līdzi izdzertā alkohola vienībām, pamēģināt pakāpeniski dzert mazāk. Ir jāpanāk, ka problēmu apjauš pats atkarīgais, ne tikai tev vien liekas, ka tāda ir. Tas var prasīt vairāk nekā vienu sarunas reizi. Var gadīties arī tā, ka cilvēks piekrīt tevis teiktajam tikai tādēļ, lai tiktu no tevis vaļā. Esi gatavs tam, ka tev piekritīs, bet nekas nemainīsies!

Ja netiec galā saviem spēkiem: dzeršana turpinās, tā aizvien vairāk iespaido arī tevi – tu izjūti kaunu un vainas apziņu –, ir vērts meklēt palīdzību ārpusē. Aprunājies ar savu ģimenes ārstu vai psihologu, parunā ar draugiem, kam bijusi līdzīga pieredze.

 

Noderīga informācija