Lasāmviela

Drošība uz ceļa

Gandrīz katrs otrais Latvijā ceļu satiksmes negadījumos cietušais par gūto traumu var „pateikties” dzērājšoferim. Savukārt pasaules statistika rāda, ka ļoti daudzus autovadītājus iegāž tieši vieglais alkohols – alus. Apziņa, ka neko stipru neesi dzēris un tādēļ vari droši braukt, ir mānīga. Kā ir patiesībā?

Automašīnas vadīšana, pat iedzerot nedaudz alkohola, rada draudus gan savai, gan apkārtējo veselībai un drošībai. Lai sēstos pie stūres, nepieciešama uzmanība, adekvāta domāšana, ātra uztvere un koordinācija, bet alkohola reibumā šīs spējas pavājinās. Un atceries – dzēris arī gājējs ir bīstams uz ceļa!

Ne velti pasaules statistika liecina: cilvēkam, kas sēžas pie stūres dzērumā, ir 17 reižu lielāks risks iet bojā ceļu satiksmes negadījumā. Savukārt pētījumi Lielbritānijā atklāj, ka 48% no ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem gājējiem ir bijuši reibumā. 

Dzērumā:

  • nav iespējams atbilstoši un kritiski novērtēt situāciju,
  • ir grūti vienlaikus veikt vairākas darbības (piemēram, skatīties gan uz ceļu, gan atpakaļskata spogulī, pārslēgt ātrumu),
  • ir apgrūtināta kustību koordinācija un reakcija.



Visvairāk alkohols ietekmē spēju sadalīt uzmanību piem., vienlaikus vērot citus satiksmes dalībniekus un luksofora signālus. Šīs spējas pasliktināšanās ir novērota, ja asinīs ir pat pieļaujamās 0,2 promiles – zemākais alkohola līmenis, kāds daudziem cilvēkiem rodas, izdzerot tikai vienu standarta devu.

Latvijas likumdošanas noteiktais pieļaujamais alkohola līmenis asinīs autovadītājiem ir – 0,2 promiles autobraucējiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, 0,5 promiles pārējiem.

Promiļu skala

Jo vairāk promiļu, jo stāvoklis kritiskāks.

0,2–0,5 promiles: grūti uztvert priekšmetu apmērus un kustīgus gaismas avotus. Sekas ir neprecīza attāluma noteikšana līdz pretim braucošām automašīnām un drošas distances neievērošana.

0,5–0,8 promiles: nepareiza attāluma noteikšana. Pasliktinās acu spēja pielāgoties apgaismojuma izmaiņām. Kļūst vājāka sarkanās gaismas uztvere. Pazeminās reakcija un uzmanība. Sekas ir apgrūtināta luksofora sarkanās gaismas, bremžu un apstāšanās signālu, kā arī bīstamu ceļa posmu norobežojumu uztvere, ir problemātiski pāriet no tālajām gaismām uz tuvajām, grūti noteikt pareizus attālumus, piemēram, līdz straujam pagriezienam. Motociklisti nespēj noturēties savā joslā.

0,8–1,2 promiles: sākas eiforija, savu spēju pārvērtēšana, samazinās redzes leņķis (tā saucamais skata tunelis). Pasliktinās spēja uztvert priekšmetus, nepareizi tiek novērtēts attālums (redzes dziļums). Sekas ir riskants auto vadīšanas stils, redzes pasliktināšanās pēc tuvo un tālo gaismu pārslēgšanas, novēlota gājēju, velosipēdistu, uz ceļa stāvošo transporta līdzekļu fiksācija, ar sānu redzi nepareizi novērtēta situācija un garāmbraucošie transporta līdzekļi.

1,2–2,4 promiles: krasi pasliktinās acu spēja pielāgoties apgaismojuma izmaiņām. Uzmanība un koncentrēšanās spējas ir gandrīz nulle. Raksturīga stipra eiforija, pārlieka pašpaļāvība. Palēnināta reakcija. Sekas ir ārkārtīgi riskants braukšanas stils, orientācijas problēmas telpā, kustību kļūdas (piemēram, bremžu vietā tiek nospiests gāzes pedālis).

2,5–4 promiles: Atbilst narkozes vai agonālai stadijai.

Par nāvējošu devu uzskata 4–5 promiles.


Avoti:

Auto Bild Nr.3 (47)
easyget.lv
www.motors24.lv
Rīgas Atkarību profilakses centra mājas lapa
Pasaules Veselības organizācijas mājas lapas informācija (PDF)
www.sciencedirect.com