Grādīgā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par pirmo trīs mēnešu (no augusta līdz oktobrim) grādīgā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem jau ar samazināto likmi būs pieejami novembra beigās vai decembra sākumā. Tikai tad varēsim izdarīt pirmos secinājumus par nodokļa samazinājuma lietderību.
Šī brīža VID publiski pieejami dati par nodokļu ieņēmumiem rāda situāciju Latvijas tirgū jūnijā un jūlijā, kad bija jau pieņemts lēmums par grādīgā alkohola akcīzes samazinājumu no 2019. gada 1. augusta un tāpēc uzņēmēji līdz augustam atlika preču nodošanu patēriņam, gaidot zemāko likmi. Pārdošanas apjomi šo iemeslu dēļ kritās jūnijā par 22% un jūlijā par 26%, tieši tādēļ strauji kritās nodokļu ieņēmumi. Augustā situācijai ir jāmainās. Tikai novembra beigās vai decembra sākumā būs pieejami trīs mēnešu dati (augusts-oktobris) un tikai tad varēsim izdarīt pirmos secinājumus par grādīgā alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību. Pagaidām zemā nodokļa ietekme vēl nemaz nav atspoguļojusies budžetā.
“Latvija 2019. gada sākumā bija vienīgā valsts Baltijā, kas plānoja un arī realizēja akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam, vienlaikus prognozējot alkohola akcīzes ieņēmumu palielinājumu. Faktiski tika izdarīts pieņēmums, ka cilvēki pirks vairāk alkohola par augstāku cenu. LANA skaidri norādīja, ka šādām prognozēm neredz pamatojumu. Jau 2018. gada otrā puse, kad izjutām pirmā akcīzes nodokļa likmes paaugstinājuma ietekmi, parādīja, ka samazinājās kopējais reģistrētais alkohola patēriņš, ņemot vērā gan iekšzemes, gan pierobežas tirdzniecību. Tāpēc alkohola akcīzes ieņēmumu plāns valsts budžetā jau gada sākumā tika sastādīts pārāk optimistisks”, uzsver LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.
Likuma grozījumi tika virzīti pēc tam, kad Igaunijas valdība nolēma no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Ja valdība Latvijā uz to nekādi nereaģētu, pierobežas tirdzniecība praktiski izzustu, jo igauņi un somi vairs nebrauktu pirkt alkoholu uz Latviju.
Atgādināsim, ka apmēram 20% no valsts budžetā iekasētā alkohola akcīzes nodokļa nāk tieši no pierobežas tirdzniecības. Lai kaut daļēji kompensētu to, steidzamības kārtā akcīzes likme Latvijā grādīgajam alkoholam tika samazināta līdz 15%. Tomēr jau diskusijās, kas saistījās ar šīm likuma izmaiņām, LANA brīdināja, ka kopumā prognozētie alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā līdz gada beigām ir nepamatoti optimistiski, norādot, ka pat samazinātā nodokļa likme nenodrošinās prognozētos ieņēmumus.