Kaislības ap akcīzes nodokli nerimst, akcīzes nodokļa likmes joprojām tiek viļātas kā karsts kartupelis – no vienas puses saprotam, ka zemāka akcīze, izmantojot esošo nodokļu atšķirību Baltijas valstīs, ļauj Latvijas budžetā ieņemt papildus miljonus eiro, no otras puses, alkohola ierobežošanas virzītāju vidū no konteksta izrauti skaitļi tiek interpretēti par sliktu pazeminātajai akcīzes likmei. Nu, piemēram, analizējot alkohola patēriņu Latvijā, būtiski ņemt vērā ne tikai nodokļu ieņēmumus, bet arī pierobežas tirdzniecības apjomus. Rūpīgā datu analīzē tad izrādīsies, ka alkohola patēriņš vecuma grupā 15+ ir nevis 13,2 litri (SPKC dati), bet gan 11,3 litri gadā (VID un CSP dati).

Atcerēsimies, ka Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) jau gada sākumā norādīja, ka valsts budžeta alkohola akcīzes ieņēmumu plāns, visdrīzāk, ir nepiepildāms vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvija 2019. gada sākumā bija vienīgā Baltijas valsts, kas plānoja un realizēja akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam. Otrkārt, neskatoties uz lielo akcīzes nodokļu palielinājumu pērn, Finanšu ministrija arī šogad plānoja palielināt akcīzi, vienlaikus cerot, ka turpinās pieaugt alkohola pirkumu apjoms. LANA brīdināja, ka optimisms ir nepamatots, jo 2018. gada otrajā pusē, kas sākām izjust pirmo akcīzes nodokļa paaugstināšanas ietekmi, tirgus tendences pierādīja pretējo – samazinājās gan Latvijas pierobežas, gan iekšzemes alkohola tirgus. Cilvēki nepirka vairāk alkohola par augstāku cenu.

Politiskā situācija Igaunijā jau pirms parlamenta vēlēšanām ļāva prognozēt izmaiņas alkohola akcīzes nodoklī kaimiņvalstī. Mēs kā nozares speciālisti Finanšu ministriju par to savlaicīgi informējām. Šī gada maijā tas notika – Igaunijas valdība paziņoja par būtisku alkohola akcīzes nodokļa samazināšanu. Mēs savukārt Finanšu ministriju brīdinājām, ka, pat samazinot akcīzes nodokli alkoholam arī Igaunijas pierobežā tik un tā būs gaidāms tirgus kritums viena iemesla dēļ – Igaunijā akcīze tika samazināta daudz vairāk nekā Latvijā. Samazinot akcīzi Latvijā, tika būtiski amortizēts krituma samazinājums, bet tas ne tuvu negarantēs Finanšu ministrijas šī gada sākumā plānotos akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Gribu īpaši uzsvērt, ka budžeta augusta ieņēmumi rāda to, kas notika tirgū jūlijā. Samazinot akcīzes nodokli, tirdzniecības vietās netika veikta inventarizācija, līdz ar to gan vairumtirgotāji, gan mazumtirgotāji bija spiesti iztirgot alkohola krājumus ar iepriekšējo, augstāko akcīzes nodokli. Tāpēc izveidojās situācija, kad bija jau paziņots lēmums par alkohola akcīzes samazinājumu no 2019. gada 1. augusta un tāpēc uzņēmēji līdz augustam atlika preču nodošanu patēriņam. Pārdošanas apjomi un attiecīgi nodokļa ieņēmumi kritās – jūnijā par 22% un jūlijā par 26%.Taču augustā situācijai ir jāmainās.

Vienlaikus jāņem vērā, ka kopumā tirgus apjomi pat ar samazināto akcīzes nodokli samazināsies, un par 15% samazināts akcīzes nodoklis nozīmē, ka budžeta alkohola akcīzes ieņēmumu plāns nepiepildīsies. Neieņemtais akcīzes nodoklis 11,2 miljonu apmērā (jūnija un jūlija dati) ir vērā ņemams lielums, taču, detalizēti analizējot datus, varam secināt, ka šajā ieņēmumu kritumā ir bijusi spēkā vēl iepriekšējā alkohola akcīzes likme un ignorēts fakts, ka tirgus ir piedzīvojis 26% samazinājumu. Zemā grādīgā alkohola akcīzes nodokļa ietekme vēl nemaz nav atspoguļojusies budžetā. Jāgaida novembra beigas vai decembra sākums, kad būs pieejami trīs mēnešu dati un tikai tad varēsim izdarīt secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību.

Turpmākajam ir divi scenāriji. Ja akcīzes nodokļa starpība ar Igauniju paliks pašreizējā līmenī, varam prognozēt vislielākos ieņēmumus no alkohola akcīzes nodokļa. Ja tomēr tiks atstāts likumā esošais plāns par 30% akcīzes nodokļa kāpumu nākamgad, pēc 1. marta Latvijā būs augstākais akcīzes nodoklis ne tikai Baltijā – nodokļa likmes ziņā tad mēs apsteigsim arī Dāniju, Vāciju, Nīderlandi, Franciju, Austriju un Igauniju. Katrā no šīm valstīm pirktspēja ir augstāka nekā Latvijā, bet akcīzes nodoklis būs zemāks nekā Latvijā.

Mēs varam celt akcīzi nepārtraukti, populistiski teikt, ka “jo dārgāks alkohols, jo mazāk to pirks”, bet Eiropas un pasaules prakse rāda, ka tikai līdzsvarota akcīzes likme strādā abos virzienos – dod ieņēmumus budžetā un mudina nelietot alkoholu pārmērīgi. Neaizmirsīsim arī, ka pārcenots alkohols vienmēr ir tiešais ceļš uz nelegālā alkohola rūpalu vai citām alternatīvām. Politiķiem stāv priekšā grūts lēmums – lemt tā, lai valsts nezaudē akcīzes nodokļa ieņēmumus, vai pieļaut, ka populisms gūst virsroku. Alkohola nozares asociācija operē tikai ar faktiem, un fakti ir tie, ko mēs sniedzam gan Finanšu ministrijai, gan likumpieņēmējiem. Mēs ceram uz veselo saprātu.