Esi atbildīgs!

Vai tiešām
no rūpnīcas?

Nelegālais alkohols ir ļoti
bīstams dzīvībai.
Uzzini vairāk

Biežāk sastopamie mīti

Lai liktu savai produkcijai pircēju acīs izskatīties labāk, nelegālā alkohola pārdevēji surogātus uzdod par labi zināmiem un cilvēku uzticību iemantojušiem degvīna, konjaka, ruma un liķiera zīmoliem. Nelegālos sajaukumus viņi parasti pilda viltotās vai atkārtoti izmantotās oriģinālo zīmolu pudelēs, vai arī izdomā dažādus mītus par to, kā rūpnīcas produkcija nonākusi plastmasas kannās. Iepazīstieties ar izplatītākajiem mītiem!

 

Meklējiet tos pudelēs!

  • Mīts #1

    “To ražo tajā pašā rūpnīcā, kur veikalā nopērkamo, tikai pa naktīm, tāpēc nemarķē.”

    Patiesība: lai kāds būtu diennakts laiks, kurā notiek ražošana, uzskaites un drošības noteikumi rūpnīcā nemainās.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #2

    “Šis dzēriens ir izsūknēts ārā no “Latvijas Balzama” teritorijas pa zemē ieraktu slepenu šļauku.”

    Patiesība: maksimālais apjoms, ko no rūpnīcas bez atļaujas varētu iznest kāds negodprātīgs darbinieks, piemēram, starp kājām piesietā maisiņā, ir ap litru. Šādā veidā iznests dzēriens nespētu radīt apjomu, kas atbilstu nelegālā alkohola milzīgajam apgrozījumam. Jā, “Latvijas Balzamā” ir bijuši iznešanas mēģinājumi, taču darbinieka gaitas rūpnīcā ar to arī ir beigušās. Turklāt jebkurš zudums tiktu fiksēts.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #3

    “Tas ir dzēriens, ko rūpnīcas darbiniekiem izsniedz algas vietā.”

    Patiesība: ne “Latvijas Balzams”, ne citi Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāji neizsniedz darbiniekiem produkciju algas vietā. Alga tiek maksāta naudā.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #4

    “Tas ir armēņu konjaks, kas stacijā notecināts no cisternas.”

    Patiesība: Latvijas teritorijā pēdējos 10 gados nav oficiāli reģistrēts neviens gadījums, kad konjaks būtu būtiskā apjomā nozagts no dzelzceļa cisternas vai vagona. Turklāt nefasētus dzērienus pārvadā pārāk reti, lai no tiem varētu izveidoties nelegālā alkohola tirgus.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #5

    “Latvijas Balzama” vadība personīgās peļņas nolūkos pati organizē alkohola nelegālo izvešanu no rūpnīcas.”

    Patiesība: ja tā būtu, tā būtu nacionāla mēroga sensācija. Tas ir neiespējami, jo cilvēki, kas ir rūpnīcas vadībā, regulāri mainās, turklāt rūpnīcā katru gadu tiek veiktas neatkarīgas pārbaudes.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #6

    “Darbinieki nes ārā garām apsardzei.”

    Patiesība: maksimālais apjoms, ko no rūpnīcas bez atļaujas varētu iznest kāds negodprātīgs darbinieks, piemēram, starp kājām piesietā maisiņā, ir ap litru. Šādā veidā iznests dzēriens nespētu radīt apjomu, kas atbilstu nelegālā alkohola milzīgajam apgrozījumam. Jā, “Latvijas Balzamā” ir bijuši iznešanas mēģinājumi, taču darbinieka gaitas rūpnīcā ar to arī ir beigušās. Turklāt jebkurš zudums tiktu fiksēts.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #7

    “Šo balzamu mājās kvalitatīvi ir saražojis tehnologs, kurš atlaists no “Latvijas Balzama”.”

    Patiesība: “Latvijas Balzamā” jau daudzus gadus strādā trīs tehnologi, kuri zina, kā pagatavot Melno balzamu. Neviens tehnologs nav ticis atlaists.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #8

    “Ekonomikas policija neiznīcina konfiscēto alkoholu, tāpēc tas atkal nonāk tautās.”

    Patiesība: visi konfiscētie alkoholiskie dzērieni saskaņā ar likumu tiek iznīcināti. Pat ja tas tā nebūtu, jūs nevarat būs pārliecināti, ka šāds alkohols nav īpaši bīstams veselībai.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #9

    “Tas ir ievests no ārzemēm, kur šis alkohols ir lētāks.”

    Patiesība: vienīgais iemesls, kāpēc ievestais alkohols būtu lētāks, ir nenomaksātas nodevas un/vai nelegāla izcelsme. Tas nozīmē, ka šiem dzērieniem nav veikta arī sastāva kontrole un to lietošana var būt īpaši bīstama.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #10

    “Šis nāk no tās pašas mucas, kur stāv legālais alkohols, tikai par šo nav maksāti nodokļi.”

    Patiesība: alkoholiskajiem dzērieniem mucā vispirms ir jānonāk. Šis daudzums tiek uzskaitīts. Ja no mucas tiek izliets mazāk oficiāli fiksēta alkohola, nekā tajā nokļūst, to pamana jau pirmajā pārbaudē.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #11

    “Krāvēji, kraujot produkciju, vienmēr atliek kādu kasti sev!”

    Patiesība: tā būtu šo krāvēju pēdējā darba diena.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #12

    “Neskatieties uz savādo pudeli/trauku, galvenais, ka tur iekšā ir oriģinālā produkcija.”

    Patiesība: skatīties uz pudeli ir pats svarīgākais. Tikai tīra, nenobružāta pudele ar nebojātu oriģinālo etiķeti, ar akcīzes marku, ar neatvērtu un nesabojātu korķi vai kapsulu sniedz garantiju, ka arī dzēriena sastāvs būs oriģinālais un bez bīstamiem piejaukumiem.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #13

    “Valsts apzog tevi, tāpēc nav nekāds grēks pirkt dzērienu, par ko nav samaksāti nodokļi.”

    Patiesība: par ētiku var diskutēt gari un plaši, bet jāņem vērā vēl kas. Ja nav samaksāti nodokļi, tad dzērienam nav arī veiktas pārbaudes un izsniegts sertifikāts. Viltota dzēriena sastāvā var būt gan metilspirts, gan citi piejaukumi, kas var izraisīt aklumu, citas veselības problēmas un pat nāvi. Laboratorijas analīzes uzrāda, ka atļautie rādītāji nereti tiek pārsniegti pat 600 reižu!
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #14

    “Šo vari ņemt droši, daudzi citi pērk un slavē.”

    Patiesība: uz vārdiem nevar paļauties. Uz vārdiem paļāvās arī tie desmiti cilvēku, kas 2012. gadā zaudēja dzīvību Čehijā un Polijā un 2006. gadā – Latvijā. Kopumā katru gadu nelegālais alkohols mūsu valstī prasa aptuveni 30 dzīvību. Metilspirta nāvējošā deva ir tikai 10 ml
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #15

    “Šoferis cisternā iekar spaini un tajā palikušo dzērienu pēc cisternas iztukšošanas piegādā man.”

    Patiesība: dzērienu ražotāji nefasētus alkoholiskos dzērienus nepārvadā.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #16

    ““Latvijas Balzamā” bija viens elektriķis Koļa, kurš nesa ārā šmigu jau desmitiem gadu. Nesen viņu nosita elektrība. Tagad viņa dēls nes.”

    Patiesība: nekāda elektriķa Koļas „Latvijas Balzamā” nav un nav bijis. Arī elektrība nevienu nav nositusi. Pat ja tāds Koļa eksistētu, viņam drošības pasākumu un stingrās uzskaites dēļ kaut ko zagt vērā ņemamos apjomos būtu neiespējami.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.
  • Mīts #17

    “Šis ir ķiršu balzams, kas tiek ražots eksportam.”

    Patiesība: „Latvijas Balzams” neražo ķiršu balzamu – tikai Melno un ar upeņu garšu. Ķiršu balzams ir nelegālā alkohola ražotāju “brīnums”.
    Uzmanību! Šis alkohols var izraksīt neatgriezeniskus veselības bojājumus.

Patiesība par nelegālo alkoholu

TV3 ViasatBez Tabu

Nelegālais alkohols, kas tiek uzdots par slaveniem zīmoliem, top tieši tāpat kā plastmasas puslitreņu “krutka”, ko hroniskie alkoholiķi pērk “točkās”. Dzērieni pagrīdes ražotnēs tiek jaukti no nepārbaudītas kvalitātes spirta, krāna ūdens un dažādiem aromatizatoriem, kas maskē nekvalitatīvo izejmateriālu piegaršu. Skatieties TV3 sižetus par nelegālo alkoholu!

 

  • 29. oktobris
    Nelegālais alkohols
  • 9. novembris
    Nelegālais un legālais alkohols - atrodi atšķirības!
  • Puse iedzīvotāju neprot atšķirt viltotu alkohola produkciju no oriģinālās

    Vairāk nekā puse jeb 53 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nespēj atšķirt viltotu labi zināma zīmola alkohola pudeli no oriģināla, noskaidrots pētījumā par alkohola patēriņa paradumiem*. 

    Pētījuma dati liecina, ka puse jeb 50 % Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies viltotu vai bezakcīzes pazīstamu zīmolu alkoholu, turklāt trešdaļai jeb 34 % no viņiem šāds alkohola pirkums tiek plānots, proti, ir apzināts. „Bieži vien, iegādājoties nelegālo alkoholu, tā lietotāji neaizdomājas par ilgtermiņa sekām savai rīcībai. Ir pierādīts, ka konsekvents nekvalitatīva alkohola patēriņš ar laiku rada gan fiziska, gan neiroloģiska rakstura veselības problēmas,” uzsver narkoloģe Ieva Maksima.

    Savukārt bezakcīzes preces pārdevēji stāsta saviem pircējiem dažādus mītus, lai pārliecinātu to iegādāties: piemēram, ka dzēriens ir iznests no rūpnīcas, jo ar to norēķinās algas vietā, vai ka armēņu konjaks ir īsts, noliets no cisternas stacijā.  „Viens no mītiem, kuru vēlamies kliedēt šīs kampaņas laikā, – kaktu tirgotāji apgalvo, ka bezakcīzes preces ir iznestas no rūpnīcas, tikai nav marķētas vai tās it kā iznesis labi zināms „savs cilvēks”. Tā ir sevis mānīšana, jo pastāvošā spirta uzskaite valstī, ko veic legāls ražotājs, izslēdz iespēju tādām produktu noplūdēm, lai tie tiktu tirgoti „točkās” visā Latvijā,” paskaidro Dana Hasana, „Latvijas Balzama” Komunikāciju vadītāja. 

    Jāņem vērā arī tas, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas iegādājas nelegālo alkoholu, ir pakļauts administratīvam sodam. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 170.1 pantu par šādu rīcību pārkāpējam tiek uzlikts naudas sods līdz simt latiem vai piemērots administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādāto produkciju. Savukārt par alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu naudas sods var sasniegt piecsimts latu vai arestu līdz piecpadsmit diennaktīm (170.2 pants). 

    *Pētījumu 2012. gada oktobrī veica SIA „Compass” sadarbībā ar SIA „Solid Data”.

     
  • Par sociālo kampaņu “Aizkulises”

    Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis situāciju, kad pēc alkohola iegādes atklājas, ka produkts ir nekvalitatīvs, iespējams, viltots. Vairāk nekā pusi no viņiem jeb 55% tas neapturēja nopirkto alkoholu izdzert*

    Šī sociālā projekta mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz sekām, ko var radīt dzīvībai nelegālas un nepārbaudītas izcelsmes alkoholisko dzērienu iegāde, izplatīšana un lietošana.

    Kampaņu „Aizkulises” organizē Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA)  ar partneru: reklāmas aģentūras „Leo Burnett Riga”,  mediju aģentūras “Starcom”, Vides reklāmas asociācijas un EFRD (European Forum for Responsible Drinking) atbalstu.

    “Šāda projekta nepieciešamību apliecina gan nesenā masveida saindēšanās ar nezināmas izcelsmes alkoholu Čehijā, kam sekoja vairākas nāves Polijā, gan mūsu pašmāju traģēdijas, kas atkārtojas  – pirms vairākiem gadiem Preiļos, kad saindējās vairāk nekā 50 cilvēki un vairāki cilvēki mira, pavisam nesen divu jauniešu nāve Lieģos, aizvadītās nedēļas nāves gadījumi Rīgā un daudzi citi, par kuriem mēs tā arī neuzzinām. Situācijas apzināšana liecina, ka nezināmas izcelsmes alkohols vai tā surogātprodukti ir joprojām brīvi pieejami Latvijā  un veido ap 32% no visas alkoholisko dzērienu aprites, tāpēc  mūsu mērķis ir vērst uzmanību uz to, cik būtiska sabiedrības veselībai ir šādu gadījumu novēršana nākotnē,” norāda LADRIA valdes loceklis Valters Kaže.

    Valters Kaže arī uzsver, ka ēnu ekonomikas īpatsvars alkoholisko dzērienu jomā Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā: „Ja kādreiz mēs runājām par tā sauktajām „točkām” , kas auga kā sēnes pēc lietus krīzes laikā, tad pašlaik jau esam sasnieguši diezgan „attīstītu” līmeni – šodien bezakcīzes alkohola apritē arvien vairāk dominē atšķaidīta kontrabandas spirta vai viltotu produktu daļa. Diemžēl šāda produkcija nereti tiek piedāvāta arī negodprātīgu īpašnieku bāros un kafejnīcās”.

    Projekts tiek realizēts ar EFRD (European Forum for Responsible Drinking) finansiālo atbalstu.

    *Pētījumu 2011.gada novembrī ar EFRD (European Forum for Responsible Drinking) atbalstu veica LADRIA un Latvijas Universitātes pētnieku grupa, adaptējot 9 valstīs aprobētu International Center for Alcohol Policies (Vašingtona) metodoloģiju.

     

    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/440105-organizes_kampanu_lai_apkarotu_nelegalo_alkoholu
    http://bar.lv/organizes-kampanu-lai-apkarotu-nelegalo-alkoholu/
    http://puaro.lv/lv/puaro/organizes-kampanu-lai-apkarotu-nelegalo-alkoholu

  • Saindēšanās Čehijā: mācība, ko nedrīkstam atļauties ignorēt

    Masveida saindēšanās ar alkoholu Čehijā, kas paņēma vairāku desmitu  cilvēku dzīvību un izraisīja virkni alkohola tirdzniecības ierobežojumu gan pašā Čehijā, gan tās kaimiņvalstīs, kārtējo reizi apliecināja, ka no nekvalitatīvas produkcijas nokļūšanas apritē nav pasargātas arī tās valstis, kur nelegālā alkohola tirgus īpatsvars nav tik izteikts. Tieši tādēļ šobrīd ir objektīvi jāizvērtē šis gadījums, lai gūtu mācību no Čehijas traģēdijas un nākotnē nepieļautu līdzīgu situāciju Latvijā. 

    Ķēdes vājie posmi

     

    Fakts, ka cilvēki, kas saindējās ar alkoholu, to bija iegādājušies veikalā, parāda to, ka cīņā ar nelegālo alkoholu nevar paļauties tikai uz "točku" apkarošanu. No ražotāja līdz patērētājam prece iziet garu ķēdi ar virkni vāju posmu, kuri var tikt izmantoti nekvalitatīvas preces iekļūšanai mazumtirdzniecības apritē.

    Viens no tādiem posmiem ir preces ievešana no ārvalstīm. Importētai precei ir jāatbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos. Vairumtirgotāju un uzraugošo iestāžu atbildība ir nepieļaut, ka nekvalitatīva produkcija nokļūst legālajā apritē, un nodrošināt visus nepieciešamos kontroles pasākumus. Gadījumi, kad šie pasākumi tiek veikti nepietiekami bieži vai pavirši, palielina varbūtību tam, ka nelegālais alkohols nokļūs tirdzniecības apritē.

    Otrs riskantais posms ir tirdzniecības joma – pirms prece no ražotāja nonāk līdz gala patērētajam, tā pārvietojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ķēdītē, kurā ir daudz etapu, bet katrs ir saistīts ar risku. Atsevišķās Eiropas valstīs ir bijuši gadījumi, ka tieši šajā posmā nelegālās pasaules darboņi pamanās savu produkciju iepludināt legālajā apritē. Diemžēl nedrīkst izslēgt gadījumus, kad izplatītājs apzināti importētai precei pieliek arī nelegālo produkciju, lai vairotu ieņēmumus. Nekādā gadījumā nevēlos mest ēnu uz visiem tirgotājiem, bet mūsu veiktās pārbaudes ir parādījušas nezināma satura produktu esamību oriģinālajos alkohola traukos. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskās ēdināšanas vietām – restorāniem, kafejnīcām, bāriem –, kur pastāv liels risks, ka, izlietojot oriģinālo alkohola pudeli, trauks tiek piepildīts ar lētāku, nelegālu alkoholu.

    Lai gan šāda iespējamība ir minimāla, tomēr nozarē ir bijuši arī precedenti, kad nekvalitatīvā produkcija tika ielaista tirdzniecības apritē provokācijas nolūkā, lai diskreditētu legālos ražotājus. Tādēļ par gadījumiem, kādi notika Čehijā un arī pie mums Durbes novadā, ir jābūt visaptverošai analīzei, jo viena nekvalitatīvā alkohola pudele vai pāris pudeļu ne vienmēr ir iemesls uzreiz vainot ražotāju vai izplatītāju.

    Risinājums jāmeklē visiem kopā

    Meklējot labākos risinājumus, ir jārēķinās ar to, ka nelegālais tirgus eksistē un tas rada nopietnus draudus gan sabiedrības veselībai, gan alkohola nozarei. Tādēļ, cīnoties pret nelegālā alkohola nokļūšanu apritē, ir jāsaprot, ka šī nav viena spēlētāja spēle. Valsts uzraugošajām iestādēm kopā ar citām alkohola nozarē iesaistītajām pusēm – ražotājiem, izplatītājiem, nevalstiskajām organizācijām – ir jāstrādā pie šā jautājuma kopīgi, lai aktivitātes papildinātu cita citu un rezultātā dotu efektīvu problēmas risinājumu. 

    Stingrākas kontroles pasākumu nodrošināšanai alkohola tirdzniecības vietās ir jābūt vienam no kopīgās rīcības virzieniem. Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar nozares pārstāvjiem uzraugošās iestādes var uzlabot savu sniegumu šajā jomā, jo tās ir papildu zināšanas, kas palīdzēs efektīvāk cīnīties ar problēmu. Viens no piemēriem šādai kopīgai sadarbībai ir ražotāju līdzdalība reidos. Sodu palielināšana alkoholisko dzērienu aprites likuma pārkāpējiem arī būtu papildu risinājums.

    Patērētāju izglītošana ir būtisks virziens, kura nozīme Latvijas gadījumā ir kritiski svarīga. Plaša pētījuma dati* liecina, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis situāciju, kad pēc alkohola iegādes atklājas, ka produkts ir nekvalitatīvs. Pārsteidzoši, bet vairāk nekā pusi no viņiem jeb 55 % tas neapturēja nopirkto alkoholu izdzert. Viena trešdaļa jeb 29 % dzērienu izlēja, un tikai 4 % prasīja atgriezt naudu vai bija sazinājušies ar attiecīgu ražotāju, lai informētu par viltojumu. 5 % devās uz veikalu un pieprasīja nekvalitatīvo preci apmainīt. Visšokējošākais ir tas, ka absolūti neviens respondents nenorādīja, ka neatbilstošas kvalitātes konstatēšanas gadījumā vērsies patērētāju tiesību aizsardzības vai citās kompetentās iestādēs. Tas liecina par sabiedrības nepietiekamu izglītotību, kas kontekstā ar 18 % sabiedrības pausto atbalstu nelegālā alkohola apritei un patēriņam ir visnotaļ nopietns signāls. Šajā saistībā alkohola ražotāji un citi nozares dalībnieki var iesaistīties sabiedrības izglītošanā, piemēram, informējot par to, kā var atšķirt oriģinālu produktu no viltojuma.

    Nenoliedzami visa pamatā ir jābūt pārdomātai nozares politikai, kuras veidošanā aktīvi ir jāiesaista sociālie partneri, kas ir speciālisti šajos jautājumos, – piemēram, nozares asociācijas un uzņēmumi. To ekspertīze var dot būtisku pienesumu, kas ir nepieciešams, lai pieņemtie lēmumi radītu vēlamo rezultātu. Kā liecina starptautiskā prakse, mēģinot ierobežot nelegālo tirgu ar spontāniem un nepārdomātiem lēmumiem, tie var novest tieši pie pretējā rezultātā – ēnu tirgus izplešanās un arvien lielākiem riskiem sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai. 

    *Pētījumu 2011. gada novembrī ar EFRD (European Forum for Responsible Drinking) atbalstu veica  LADRIA un Latvijas Universitātes pētnieku grupa, adaptējot 9 valstīs aprobētu International Center for Alcohol Policies (Vašingtona) metodoloģiju.

      

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/valters-kaze-saindesanas-cehija-maciba-ko-nedrikstam-atlauties-ignoret.d?id=42753514

     http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/valters-kazhe-otravlenie-v-chehii-urok-kotoryj-nelzya-proignorirovat.d?id=42754962

     

     

Visas tiesības aizsargātas © 2012 LADRIA