Līdzšinējā pieredze rāda – strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk, nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna un piedāvā vēl nebijušu kompromisu – proti, ja pusgada laikā neizdosies ieņemt Finanšu ministrijas plānoto nodokļu apjomu bez finanšu ministrijas plānotās akcīzes palielināšanas, nozares uzņēmēji atbalstīs augstāku akcīzes likmes ieviešanu alkoholiskiem dzērieniem 2018.gada otrajā pusē, lai kompensētu pirmajā pusgadā neieņemtos nodokļus.

“Neplānotais, atsevišķām kategorijām pat pieckārtējs nodokļa pieaugums, ko rosina Finanšu ministrija, nāk kā spontāna reakcija ar cerībām iegūt finansējumu nodokļu reformas īstenošanai. Tomēr mūsu aprēķini liecina, ka tas nenotiks. Nozare prognozē ievērojamu legālā alkohola aprites kritumu, zaudētas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un nelegālā tirgus pieaugumu, kas radīs arī papildu slodzi kontrolējošām iestādēm tā izskaušanai. Esam pārliecināti par savu aprēķinu pamatotību un tāpēc aicinām lēmuma pieņēmējus dot mums pusgadu ilgu periodu to pierādīšanai,” pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ja līdz 2018.gada vidum ieņēmumi no alkohola nozares nesasniegs Finanšu ministrijas plānotos, LANA ir gatava ievērojami straujākam akcīzes nodokļu kāpumam 2018. gada 1.oktobrī, lai kompensētu pirmajā pusgadā neieņemtos nodokļus. Asociācijas priekšlikums ietver visas alkoholisko dzērienu grupas, izņemot alu, kurš jau ilgu laiku nepamatoti atradies priviliģētā pozīcijā un arī iecerētā reforma šo tradīciju turpina, piemērojot alum vien niecīgu sadārdzinājumu.

Uzņēmēji atgādina vēsturisko pieredzi kad, strauji palielinoties akcīzes nodokļa likmei stipriem alkoholiskajiem dzērieniem, saruka gan uzņēmēju, gan arī valsts ienākumi. Proti, laikā no 2008. līdz 2011.gadam alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likme pieauga par 41%, legālie pārdošanas apjomi samazinājās par 44% un akcīzes ieņēmumi saruka par 16% jeb 16 miljoniem eiro. Papildus tam valsts zaudēja 35,6 miljonus eiro PVN un zaudējumi skāra arī citus nodokļu segmentus – UIN, IIN, sociālos nodokļus u.c.

Arī citu valstu pieredze apliecina to, ka akcīzes politika ir būtisks instruments ieņēmumu regulēšanai. Tā, Igaunijas pircēji pēc akcīzes nodokļa kāpuma 2016.gadā papildus ienesa Latvijai 8,5 miljonus eiro akcīzes nodokļa veidā un 5 miljonus eiro PVN veidā. Savukārt Beļģijā divu gadu laikā akcīzes nodokļa likme pieauga par 40%, tā cerot valsts kasei piesaistīt papildu 200 miljonus eiro. Tā vietā tirgus piedzīvoja 30% kritumu, papildu ieņēmumi no paaugstinātās akcīzes bija 50 miljoni eiro, bet zaudējumi no neiekasētā PVN un citiem nodokļiem veidoja 70 miljonus eiro.

Saglabājoties līdzvērtīgam patēriņa apjomam, šogad nodokļu ieņēmumi no alkoholisko dzērienu (ieskaitot alu) akcīzes un PVN varētu sasniegt aptuveni 35 miljonus eiro – prognozē LANA izpilddirektors D. Vītols.